KUI, kuru, pētījumos iekļaujot 180 pasaules valstis, apkopojusi starptautiskā pretkorupcijas organizācija „Transparency International” (TI), Latvijā pieaudzis no 4,8 punktiem desmit ballu sistēmā pērn līdz 5 šogad.
Desmit gados, kopš šajā pētījumā iekļauta Latvija, mūsu valsts KUI skalā pakāpusies par 1,6 punktiem. Lietuva, kura, tāpat kā Latvija, 1998.gadā iesāka ar 3,4 KUI punktiem, šogad sasniegusi 4,6 punktus. Savukārt Igaunija, kura pirms desmit gadiem startēja ar labāku indeksu nekā abas pārējās Baltijas valstis, 2008.gadā sasniegusi 6,6 punktus. Latvija KUI sarakstā ierindojas starp tādām valstīm kā Jordānija, Malaizija, Slovākija un Dienvidāfrikas Republika.
Varēja labāk, bet iznāca citādi
„Eiropas Savienības kontekstā Latvija vairs nav pēdējā vietā, tomēr joprojām ir saraksta lejasgalā,” mūsu valsts pozīcijas vērtē TI sadarbības organizācijas Latvijā sabiedrības par atklātību „Delna” padomes locekle Inese Voika. „Pieci punkti nozīmē, ka valstī korupcija joprojām ir problēma, bet mērenāka nekā līdz šim. Iedzīvotāji ir guvuši pārliecību, ka korupcijas novēršanas labā tiek kaut kas darīts.” Latvija KUI sarakstā nav kāpusi tik daudz, cik tas būtu iespējams, pauda I.Voika. Kāpuma tendenci kavējuši pēdējā gada laikā piedzīvotie satricinājumi politiskajā vidē un demokrātiskajos procesos – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja nomaiņas krīze, sabiedrības uzticības mazināšanās politiskajām partijām.
Lejupslīdi var novērst tikai jūtams pretkorupcijas darbs
Lai gan Latvijas pozīcijas KUI šogad uzlabojušās, tās ir apdraudētas, norāda gan I.Voika, gan politoloģe, korupcijas problēmu analītiķe Rasma Kārkliņa. Proti, KUI ikgadējos aprēķinos tiek iekļauti rādītāji, kas attiecas uz iepriekšējiem diviem gadiem. Tādējādi jau minētie notikumi, ar politiķiem saistītas skaļas tiesvedības, kā arī divi pēdējos gados notikušie referendumi – par tā sauktajiem drošības iestāžu likumiem un par tautas tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu – , kuri bija saistīti ar neuzticību valdošajai koalīcijai, vēl tikai atstāšot savu iespaidu uz nākamo gadu KUI rādītājiem Latvijā. Vienīgais, kas varētu apturēt potenciālo KUI paaugstināšanos, kā norāda R.Kārkliņa, ir pretkorupcijas institucionālās darbības jūtama uzlabošanās, kas būšot cieši saistīta ar turpmāko pašlaik bez priekšnieka strādājošā KNAB darbības efektivitāti.
Cieša saikne ar labklājību
Vēl viens būtisks faktors, kas iespaido KUI rādītājus valstī, ir tās ekonomiskais stāvoklis un iedzīvotāju labklājības līmenis, kurš Latvijā pašlaik strauji krīt, skaidro I.Voika. Kā liecina pasaules pieredze – jo zemāka valsts ekonomiskā attīstība, jo sliktāks indekss. „Saistība starp korupciju un tautsaimniecību ir acīmredzami aktuāla arī Latvijā,” norāda R.Kārkliņa. Korupcijas apmērs valstī iespaido gan budžeta ieņēmumus, gan izdevumus. KUI indekss ir viens no faktoriem, kurš ietekmē ārvalstu uzņēmēju viedokli par darbības izvēršanu kādā valstī. Viens klāt nācis punkts KUI listē, kā secinājuši eksperti, nozīmē valsts iekšzemes kopprodukta palielināšanos par apmēram četriem procentiem, skaidro politoloģe. Līdztekus sabiedriski politiskajiem satricinājumiem, kurus pēdējā laikā pārdzīvo Latvija, pašreizējā ekonomiskā krīze ir vēl viens papildu faktors, kurš iespaidos KUI mūsu valstī nākamajos gados.
"Viens klāt nācis punkts KUI listē nozīmē valsts iekšzemes kopprodukta palielināšanos par apmēram četriem procentiem."
KUI Saraksta līderpozīcijas ar 9,3 punktiem šogad ieņem Dānija, Jaunzēlande un Zviedrija. Augsto deviņu punktu robežu pārsniegušas arī Singapūra un Somija, lai gan pēdējā piedzīvojusi nelielu kritumu vairāku politiskās korupcijas skandālu dēļ. Kritumu piedzīvojusi arī Lielbritānija, Itālija un Bulgārija. Zemāko pozīciju KUI sarakstā ar vienu punktu šogad ieņem Somālija. Līdz 1,5 punktu robežai sarakstā ierindojas Mjanma, Irāka, Haiti un Afganistāna.
KUI – ekspertu un uzņēmēju viedoklis
TI publiskotais KUI tiek veidots no dažādu starptautisku pētniecības institūciju savāktiem datiem un ir salīdzinošs valstu vērtējums, kas pamatojas uz ekspertu un uzņēmēju viedokļiem par korupcijas izplatību valsts amatpersonu un politiķu vidū. KUI aprēķināšana, balstoties uz personu uztveri (empīrisku pieredzi par korupcijas izplatību), tiek pamatota ar to, ka dati no tiesībsargājošajām institūcijām šajā jomā drīzāk atspoguļo to darba kvalitāti, nevis patieso korupcijas ainu valstī.
Kā portālam LV.LV, komentējot korupcijas ainu Latvijā iepriekšējos gados, jau norādījis KNAB, neviena socioloģiskā aptauja vai pētījums nespēj precīzi izmērīt, cik liela ir korupcija kādā valstī. Lai korupcijas situācijas salīdzinājums dažādās valstīs būtu objektīvāks, jāvērtē arī šo valstu likumdošana, pretkorupcijas institūciju darbs, atklāto koruptīvo nodarījumu skaits un valsts pārvaldē ieviesto pretkorupcijas pasākumu kvalitāte.
