NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
02. novembrī, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
2
2
2
2

Vai nabadzība tiešām ārstē lietuviešus?

Pat slimi būdami, cilvēki ar pēdējiem spēkiem iet uz darbu, lai tikai nevajadzētu ņemt slimības lapu.

Gripas vīrusi gan vēl līdz Lietuvai nav atceļojuši un nav dzirdēts arī par kādām citām masveida saslimšanām un epidēmijām. Bet statistika liecina, ka Lietuvā aizvien mazāk slimnieku ierodas pie dakteriem, lai ārstētos un arī ņemtu darba nespējas lapu. Vai lietuvieši vairs neslimo? Vai viņi pieveikuši visas ligas? Valsts sociālās apdrošināšanas fondā gan domā, ka mazāk darba nespējas lapu ārsti izsniedz pavisam citu iemeslu dēļ.

Fonds „SoDra” (Valsts sociālās apdrošināšanas fonds), cīnoties ar budžeta deficītu, aizvien stingrāk kontrolē darba nespējas lapu izdošanu. „SoDra” līdzekļu taupīšanā palīdz paši cilvēki - pat slimi būdami, viņi ar pēdējiem spēkiem iet uz darbu, lai tikai nevajadzētu ņemt slimības lapu. Ģimenes ārsti teic, ka tagad slimības lapu cilvēki ņem tikai kritiskā situācijā: ja ir augsta temperatūra un ļoti, ļoti slikta pašsajūta.

Vecāki, kas ved savus bērnus uz bērnudārziem, itin bieži pukojas, ka dārziņā tiek atstāti bērni ar iesnām un klepu. Ārsti uzskata, ka tā nedrīkstētu būt - tādi mazuļi izplata vīrusu infekcijas, bet šo mazuļu vecāki savukārt apgalvo, ka viņiem nav citas izejas, jo, ņemot slimības lapu, nāktos zaudēt daļu mēneša ienākumu. Daļa vecāku neņem slimības lapu arī tādēļ, ka baidās zaudēt darbu (darba devējs ne visai vēlīgi izturas pret darbiniekiem, kuri bērnu slimības dēļ kavē darbu).

Šogad slimnieki „nopelna” mazāk

 Situāciju koriģē ne tikai krīze un bezdarba draudi, bet arī no šā gada 1. maija ieviestā jaunā darba nespējas lapu apmaksas kārtība. Divas pirmās darba nespējas dienas apmaksā darba devējs un samaksa ir 80-100% no darba ņēmēja vidējās darba samaksas. No trešās līdz septītajai darba nespējas dienai slimības lapu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas fonds, aprēķinot 40% no iepriekšējā kalendārā ceturkšņa vidējās darba algas. No astotās darba nespējas dienas „SoDra” izmaksā darba ņēmējam slimības pabalstu - 80% no vidējās algas.

"Situāciju koriģē ne tikai krīze un bezdarba draudi, bet arī no šā gada 1. maija ieviestā jaunā darba nespējas lapu apmaksas kārtība."

Slima bērna kopšanas pabalstu no pašas pirmās dienas maksā Valsts sociālās apdrošināšanas fonds, un tas ir 85% no pabalsta saņēmēja kompensējamās izpeļņas.

Slimības lapa tomēr nav vīģes lapa

Mediķi atgādina: ja cilvēks ir slims un tomēr strādā, akūta slimība var pārvērsties hroniskā un radīt komplikācijas, bet ar vīrusa slimībām var inficēt apkārtējos. Tomēr ģimenes ārsti jau ievērojuši, ka slimības lapas nākas izrakstīt aizvien retāk. „Agrāk pacienti pieprasīja slimības lapu par mazāko krekšķi, bet tagad pie ārsta nāk tikai nopietni saslimušie. Ja ir augsta temperatūra un vairs nevar paiet, tad slimības lapu ņem arī saaukstēšanās gadījumos, bet citādi - ne,” stāsta Klaipēdas „Birutas ģimenes medicīnas prakses” direktore Biruta Jankuviene.

Ģimenes ārsti ievērojuši arī, ka „SoDra” Pabalstu un darba nespējas kontroles nodaļas darbinieki aizvien aktīvāk kontrolē darba nespējas lapu izdošanu. B. Jankuviene stāsta, ka Valsts sociālās apdrošināšanas fonda (VSAF) darbinieki ierodas katru nedēļu un pārbauda gandrīz vai visas izdotās darba nespējas lapas.

"Ja cilvēks ir slims un tomēr strādā, akūta slimība var pārvērsties hroniskā un radīt komplikācijas, bet ar vīrusa slimību var inficēt apkārtējos."

VSAF darbinieki savukārt teic, ka tiekot veikta visu datu apkopošana un padziļināta analīze. Īpaši viņi pievērš uzmanību bankrotējošo uzņēmumu, kas atlaiž vairāk nekā 10% strādājošo, darbiniekiem izdotajām darba nespējas lapām - esot ievērots, ka šādās situācijās itin bieži tiekot pārkāpti darba nespējas lapas izdošanas noteikumi.

Pagājušajā rudenī, masveida darbinieku atlaišanas laikā, bija palielinājies slimnieku un personu skaits, kas beidzot nosprieduši veikt plānveida operācijas. Šie cilvēki „saslima” vai devās uz slimnīcām trīs četras dienas pirms atlaišanas. Tad vēl likumi atļāva šādam pacientam izdod darba nespējas lapu ne tikai uz pāris dienām, bet arī uz ilgāku laiku. Tagad likumi mainīti un tie, kuriem draud atlaišana, vairs „neslimo”.

Kuras slimību lapas pārbaudīt, VSAF izvēlas pats pēc savas datubāzes, bet diezgan lielu daļu pārbaužu veic pēc iesūtītām sūdzībām. Agrāk par slimniekiem, par kuriem domāja, ka tie savu slimību simulē, fondam sūdzējās darba devēji. Viņiem bija aizdomas, ka „slimnieks” strādā savā dārzā, pastaigājas pa pilsētu utt. Reizēm darba devēji pat norādīja, kur simulantu meklēt. Tagad šādas sūdzības nav. Darba devēji pat mudina darbinieku ņemt darba nespējas lapu, tādējādi pūlēdamies taupīt, glābjot savus uzņēmumus. Pārbaudes tiekot veiktas, kad vienā uzņēmumā vai iestādē darbinieki pēkšņi sāk masveidā „slimot”.

"Ja darba nespējas lapa izdota nepamatoti, ārstniecības iestādei jāmaksā sods."

 „Aizdomās turēto” slimnieku sarakstus saņem ārstniecības iestādes, kur noteiktā dienā minētās personas tiek izsauktas uz komisiju. Viena daļa pacientu par to ir sašutuši, citi jau tajā pašā dienā lūdz ārstu darba nespējas lapu slēgt. Ja darba nespējas lapa izdota nepamatoti – „slimnieks” tajā laikā kārto eksāmenus vai ieskaites, ceļo vai nodarbojas ar ko citu –, ārstniecības iestādei jāmaksā sods.

Bezalgas atvaļinājumā – nekādas slimošanas!

 Lietuvā tagad, it īpaši budžeta iestādēs, darbinieki tiek lūgti „stingri brīvprātīgi” doties bezmaksas atvaļinājumos. Ja šāda atvaļinājuma laikā saslimsi - nekāda darba nespējas lapa netiks apmaksāta. Slimošana nav paredzēta.

„Valsts sociālās apdrošināšanas fonds plaši deklarē, ka darba nespējas lapu sarukums esot stingrākas kontroles rezultāts. Bet jāņem vārā, ka slimības lapas tagad tiek mazāk apmaksātas un cilvēki strādā, arī būdami slimi. Un vēl - daudzos gadījumos darba devēji pirmos atlaiž tos darbiniekus, kas biežāk slimojuši,” domā Klaipēdas veselības centra galvenā ārste Loreta Jankauskiene.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU