Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārmantošanu noteica likums
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere skaidro, ka novadi pagastu un rajona padomju saistības, iestādes un mantu pārņēma saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums (19.06.2008.) paredzēja, ka rajona padomēm bija jāizstrādā reorganizācijas plāns, kurā bija noteikta visu institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošana vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem. Plānošanas reģionam nodod tikai tādas institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, kas saskaņā ar likumu ir saistītas ar rajona pašvaldības funkciju nodošanu attiecīgajam plānošanas reģionam.
Tā kā kredītus vietējās pašvaldības ņēmušas infrastruktūras attīstībai, uzlabošanai un iedzīvotāju labklājības celšanai, tad deputāti, apstiprinot reorganizācijas plānus, vienojās arī par attiecīgo parādsaistību slogu, ko nodod tālāk novada pašvaldības domei.
"Daugavpils novadam mantojumā palikusi ne tikai budžeta nauda, bet arī ilgtermiņa kredīti. "
Savukārt likums "Par pašvaldībām" (19.05.1994.) nosaka, ka pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi un autonomi, organizējot iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, piemēram, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Tāpat pašvaldības uzdevums ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu, gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Līdz ar to pašvaldības kompetencē ir izvērtēt, kā izmantot pašvaldību ēkas.
Noteiks sociālās palīdzības prioritātes
Daugavpils novadā apvienojās 19 pašvaldības, un jaunizveidotās pašvaldības budžets šogad ir vairāk nekā 12 miljoni latu.
Daugavpils novadam mantojumā palikusi ne tikai budžeta nauda, bet arī ilgtermiņa kredīti, kuru kopējā summa ir ap 2 miljoniem latu (dati uz šā gada 1. janvāri). Daugavpils rajona padomes izpilddirektore Vanda Kezika skaidro, ka pašvaldībām bija jāņem kredīti, lai veiktu Eiropas Savienības (ES) atbalstīto projektu priekšapmaksu. Pašvaldībām grūti prognozēt, kas būs pat rīt, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir „pašvaldību dienišķā maize”, pildās slikti, arī likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” joprojām iestrēdzis diskusiju gaiteņos. Daugavpils novads turpinās piesaistīt ES finansējumu novada vienmērīgai attīstībai, jo to atļauj pati novada struktūra – novadam nav izteikta attīstības centra.
Daugavpils novads, līdzīgi kā citas pašvaldības, gaida valdības lēmumu, kas valsts budžeta samazinājuma laikā notiks ar pašvaldību “naudas makiem”, tāpēc pagaidām grūti prognozēt, kuri punkti no apvienošanās projekta tiks īstenoti un kuri būs jāatliek uz tālāku nākotni, kā veiksies ar pārņemto iestāžu (skolu, sociālās aprūpes iestāžu, kultūras namu, sociālo un komunālo dienestu, ceļu utt.) uzturēšanu. Šobrīd ir prognozēts, ka no ieplānotā novada domes speciālistu saraksta varēs finansēt apmēram 70%. Tomēr Daugavpils novada domei jau plānoti svarīgākie darbi.
"Būs jādomā, kur ņemt naudu skolām un novada administrācijai, kā arī pašdarbības kolektīvu dalībai Skolēnu dziesmu un deju svētkos. "
“Daugavpils novada dome vispirms veidos sociālo dienestu, lai risinātu steidzīgākos jautājumus. Dažos pagastos iztērēti vairāk nekā 70% no finansējuma, kas paredzēts garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta izmaksai. Līdz gada beigām atlicis pusgads, bet naudas paliek arvien mazāk, tālab pēc 1. jūlija Daugavpils novada domei būs jānosaka sociālās palīdzības prioritātes. Novadā jāveido arī vienota dzimtsarakstu nodaļa, kas līdz šim darbojās katrā pagastā,” norāda V. Kezika.
Pagājušā gada nogalē aktualizēts modelis “nauda seko skolēnam”, ko vēlas ieviest Izglītības un zinātnes ministrija. Taču atkal valda neziņa, vai šo modeli ieviesīs, kāds lauku skolām būs koeficients utt. V. Kezika stāsta, ka visi pašreizējie Daugavpils novadā iekļauto pagastu vadītāji uzsvēruši, ka skolas ir jāsaglabā, lai bērni mācītos pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.
Novadi pārņems arī komunālo saimniecību. Daugavpils novadā nebūs iespējams izlīdzināt komunālo maksājumu tarifus, kamēr nebūs izlīdzinājusies komunālās saimniecības infrastruktūra. Tas ir, modernizētas katlumājas, nomainītas 30–40 gadus vecās caurules, uzstādīti automātiskie siltummezgli utt. Tiks veikta analīze, kādi kritēriji veido konkrētos tarifus – vai tās ir darba algas, vai kurināmā cenas vai tamlīdzīgi. Ja darbosies nepārdomāti tarifi, tad var sanākt tā, ka pašvaldība būs spiesta dzīvokļa pabalstos samaksāt lielāku naudu, nekā iekasēs par komunālajiem pakalpojumiem.
Runājot par bažām, V. Kezika saka, ka lielākās raizes esot par to, vai pie pašreizējā valsts finansējuma varēs īstenot novada ideju, kura ir ļoti laba, jo virzīta uz attīstību un izaugsmi.
Kur rast naudu doties uz Dziesmu un deju svētkiem
Pēc Valmieras rajona padomes priekšsēdētāja Vitauta Staņas novērotā, novadu reforma nav pabeigta īstajā laikā, jo valstī noteiktais finanšu samazinājums apgrūtinās daudzu funkciju izpildi. Valmieras novadam, kas līdzās Beverīnas, Burtnieku, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem izveidojies Valmieras rajona teritorijā, būs jādomā, kur ņemt naudu skolām un novada administrācijai, kā arī pašdarbības kolektīvu dalībai Skolēnu dziesmu un deju svētkos, kas notiks jau nākamgad. V. Staņa uzskata, ka novadam jādara viss, lai saglabātu savas skolas.
Vietējo pašvaldību atstātais kredītu slogs gan neesot tik liels, lai būtu apdraudēts novada darbs.
V. Staņa cer, ka Valmieras novadam izdosies piesaistīt ES fondu naudu. Šogad Lauku atbalsta dienests ciemu attīstības programmā atbalstījis saieta namu rekonstrukciju Bērzaines un Kocēnu pagastā.
Ieguvēji, kas apvienojās agrāk
Pirms četriem mēnešiem Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) notika LPS un Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra rīkotā diskusija “Pašvaldības pēcreformas apstākļos. Problēmas un risinājumi”. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka pašreizējā situācijā vairāk priekšrocību ir tādām pašvaldībām kā Līvānu novads, kas izveidots jau pirms vairākiem gadiem. Proti, novadam ir gūta pieredze, izstrādāti novada darbības principi , kas ļauj veiksmīgi darboties arī turpmāk. Tomēr, kā tolaik atzina Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, viens un tas pats modelis nevar būt piemērots visām pašvaldībām. Topošie novadi var izmantot agrāk izveidoto novadu pieredzi, tomēr tiem ir jāmeklē arī savi ceļi, jo katram novadam ir atšķirīga sociāli ekonomiskā situācija, ģeogrāfiskais izvietojums, infrastruktūra, apvienojušos pašvaldību skaits u.c. “Galvenais, nedrīkst aizmirst, ka pašvaldība strādā iedzīvotājiem, nevis pati sev. Šā darba centrā ir cilvēks. Ir jānodrošina iedzīvotājiem visu nepieciešamo pakalpojumu kvalitāte un pieejamība,” teica A. Vaivods.
Ir arī kopīgi prieki
Līdz ar pašvaldību apvienošanos novados tiem jāsadzīvo arī ar pagastu kultūras dzīves tradīcijām un dažādiem ikdienas dzīves ieradumiem. Līdzīgi kā uzsākot dzīvi kopmītnēs. Taču arī šim aspektam var būt sava pozitīvā puse. Piemēram, Balvu novadā norisinājās kopīgas novada Līgo svētku svinības.
