Cita starpā – arī pretkorupcijas deklarācija
„Jautājums vairs nav par to, vai būvēt, bet - kā būvēt,” uzsvēra „Delnas” publiskās diskusijas “Kāda būs “Gaismas pils” patiesā cena?” dalībnieki. „Mums nav citas iespējas, kā īstenot šo projektu, jo vienmēr būs kādi populisti, kas paziņos, ka izglītība, zinātne un kultūra vispār ir lieka greznība,” norāda kultūras ministrs Ints Dālderis. „Laikā, kad diendienā tiek runāts par ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, jostu savilkšanu, bezalgas atvaļinājumiem, jāsaprot, ka pašlaik būvēt ir lētāk un tas ir veids, kā rosināt ekonomikas atdzīvināšanu.”
Šā gada 15. maijā apritēja gads, kopš aģentūra „Jaunie „Trīs brāļi””, pārstāvot Kultūras ministriju, noslēdza līgumu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA) par LNB ēkas būvniecību. Parakstot līgumu, visi pilnsabiedrības NBA biedri – “RBSSKALS”, “Re&Re”, “Skonto būve” – cita starpā parakstīja pretkorupcijas deklarāciju, kā arī apņēmās izstrādāt pretkorupcijas programmu un ētikas kodeksu. Pretkorupcijas saistības uzņēmās arī visi NBA piesaistītie apakšuzņēmēji, parakstot pretkorupcijas deklarāciju un aizpildot anketu, kurā sniedza detalizētu informāciju par uzņēmumu, tā iepriekšējo darbību, iesaisti koruptīvās darbībās, potenciālu interešu konfliktu, un tamlīdzīgi. Šī ir nebijusi prakse valsts pasūtījuma īstenošanā Latvijā.
Būvniecība ieilgs finanšu trūkuma dēļ
Pašlaik zināms, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksu summa ir 114,6 miljoni latu bez PVN, tomēr būs vēl citas izmaksas, kas saistītas ar infrastruktūru bibliotēkas apkaimē. „Delna” iesaka sabiedrību informēt par visām kopējām reālajām izmaksām, lai nebojātu topošā simbola reputāciju.
"Mums nav citas iespējas, kā īstenot šo projektu, jo vienmēr būs kādi populisti, kas paziņos, ka izglītība, zinātne un kultūra vispār ir lieka greznība."
Aģentūras “Jaunie „Trīs brāļi”” direktors Zigurds Magone informē, ka pašlaik ir iekārtots Gaismas pils būvlaukums, izveidota būvbedre un 65% apmērā izbūvēts tā dēvētais nulles cikls. Ir sākta arī 1. stāva nesošo kolonnu un starpsienu būvniecība. Saskaņā ar noslēgto līgumu ir konkrētas saistības, ko uzņēmusies valsts, tomēr jau šogad bibliotēkas būvniecībai piešķirta mazāka summa, nekā bija paredzēts. „Mēs jau skaidri zinām, ka projekta īstenošanai 2010. gadam plānotie gandrīz 42 miljoni nebūs, kas savukārt novedīs pie tā, ka būvniecības termiņi tiks pagarināti,” skaidro Z. Magone. „Bet mums ir jāraugās, lai būvniecības termiņi neievilktos un mēs nesagaidītu laiku, kad būvniecības izmaksas sāks pieaugt. Patlaban jau tiek veikti aprēķini iespējamai situācijai, kad nāksies pagarināt būvniecību par 14 mēnešiem.”
Labums no krīzes - samazinās izmaksas
Situācija valstī ietekmē arī Gaismas pils izmaksas, kas krītas, stāsta Z. Magone. „Šā gada pirmajā ceturksnī izmaksas skaitliski ir samazinājušās par 280 tūkstošiem jeb 5% no 1. ceturksnī veiktajiem darbiem. Prognozējam, ka šogad izmaksas vēl pazemināsies, un, ja tas būs par 5% ceturksnī, tad gadā varētu veidoties gandrīz 20%, kas ir ievērojams kritums.” „Delna” iesaka ar NBA pārrunāt iespējas samazināt atsevišķu vienību izmaksas. Par to Z. Magone pauda šādu viedokli: „Pie šāda izmaksu krituma nesaskatu nevienu argumentu, kas mudinātu mūs ķerties klāt atsevišķu vienību cenu revidēšanai: tas varētu izraisīt tikai kašķi starp pasūtītāju un būvniekiem. Cenu kritums kopumā pasūtītājam nāk par labu.” Viņš piedāvāja iepazīties ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) prognozēto izmaksu kritumu, salīdzinot 2009. gada 1. ceturksni ar 2008. gada 2. ceturksni. Būvmateriālu izmaksas šai laikposmā valstī samazinājušās par 2,6%, strādnieku darba izmaksas par 17,9%, toties izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai pieaugušas par 3 procentiem.
Aģentūras un NBA pērn 15. maijā noslēgtais līgums par LNB būvniecību ļauj koriģēt būvniecības tiešās izmaksas, izmantojot CSP ik ceturksni aprēķinātos indeksus par darbaspēka, materiālu un mehānismu izmaksām būvniecībā. Tie tiek aprēķināti, kā bāzi izmantojot līguma slēgšanas brīdī pastāvējušās būvniecības izmaksas. Aģentūra reizi ceturksnī 56 dienu laikā pēc kalendārā ceturkšņa beigām pārrēķina un koriģē NBA izmaksājamo naudas summu atkarībā no tā, vai šajās izmaksu grupās ir bijusi inflācija vai deflācija.
"Ir jāraugās, lai būvniecības termiņi neievilktos un mēs nesagaidītu laiku, kad būvniecības izmaksas sāks pieaugt."
Nacionālās būvkompāniju apvienības valdes loceklis Māris Vidauskis uzsver, ka 80% no būvniecībai nepieciešamajām konstrukcijām un materiāliem ir jāiepērk Eiropā, bet tur tomēr ir citas cenas, jo Vācijā un Francijā kopš gada sākuma inflācija nav liela. „Mūsu prognozes atšķiras no CSP datiem, jo ārzemēs pērkam profilus, jumtus, stiklus - šie materiāli nepakļausies datiem par to, kā krītas būvmateriālu cenas Latvijā.”
I. Dālderis min konkrētu naudas summu, ko šogad izdosies ietaupīt, – tie ir vairāk nekā 2 miljoni latu. Ja cenas turpinās mazināties, tad kultūras ministrs prognozē, ka kopumā bibliotēkas izmaksas varētu samazināties pat par 30 miljoniem latu, kas ir milzīga summa. Savukārt M. Vidauskis netic, ka gada laikā objekta būvniecības izmaksas varētu kristies par 20 miljoniem, un lēš, ka šī summa būs mazāka.
Infrastruktūrai cer piesaistīt privātos investorus
„Delna”, atsaucoties uz aģentūras “Jaunie „Trīs brāļi”” aplēsēm, norāda, ka papildus finansējumam, kas paredzēts tikai LNB ēkas celtniecībai, 35,5 miljoni latu varētu būt nepieciešami infrastruktūras objektu būvniecībai, 19,7 miljoni latu - apkārtējās vides labiekārtošanai un 20,1 miljons latu - mēbelēm un iekārtām, kas kopumā veido aptuveni 75 miljonus latu.
Jau 2007. gadā noslēgti līgumi par infrastruktūras projektu izstrādāšanu, kas aptver visu kvartālu, kurā atrodas bibliotēka - no Valguma ielas līdz Daugavai un no Uzvaras bulvāra līdz Dzelzceļa tiltam. Šā gada martā izstrādāts LNB infrastruktūras objektu būvprojekts skiču stadijā, un turpinās tā izstrāde tehniskā projekta stadijā, kas līdz gada beigām tiks pabeigta. Z. Magone norāda, ka pati svarīgākā ir tehniskā ēka, kurā atradīsies papildu telpas, kas nepieciešamas bibliotēkas funkcionēšanai. „Tur būs transformatoru apakšstacija, „aukstuma fabrika”, kas ražos aukstumu visai bibliotēkai, kā arī restaurācijas centrs, dublējošās servera telpas. Latvijas būvnormatīvi pieprasa obligāti izbūvēt pazemes autostāvvietas: pie sabiedriskajām ēkām jābūt noteiktam skaitam automobiļu stāvvietu. Ielu rekonstrukcija, ūdensvadi un kanalizācija ir Rīgas pilsētas problēma. Līdzšinējās sarunas ar Rīgas domi ir bijušas sekmīgas, bet tās ir pieklusušas gaidāmo vēlēšanu dēļ,” stāsta Z. Magone.
"Par konkrētāku rīcību saistībā ar bibliotēkas infrastruktūru varēs lemt pēc tam, kad Saeimā būs pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums."
„Mēs nekad neesam sevišķi cerējuši, ka valdība mums iedos vairāk naudas, nekā apņēmusies, un mums jāiztiek ar to pašu naudu, lai arī iekārtotu bibliotēku. Es ceru, ka šai ekonomiskajā situācijā mēs ietaupīsim no būvniecības līguma. Kas attiecas uz pārējiem infrastruktūras objektiem, tad tehniskās ēkas dokumentācija tika veikta ar nodomu, ka tas varētu būt valsts un privātās partnerības projekts. Centīsimies piesaistīt privāto investoru. Transformatora apakšstacija būs a/s „Latvenergo” investīcijas. Varbūt ar zināmiem nosacījumiem apakšzemes autostāvvietas var atļaut būvēt kādam privātajam investoram.”
Tiešāk par to izsakās I. Dālderis: „Mans uzstādījums ir skaidrs – bibliotēkas apkārtējo infrastruktūru nevajadzētu finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Bibliotēkas infrastruktūru – sākot no apkārtējām autostāvvietām un beidzot ar komunikācijām - , manuprāt, ir iespējams īstenot valsts un privātās partnerības ceļā. Tādēļ par konkrētāku rīcību saistībā ar bibliotēkas infrastruktūru varēs lemt pēc tam, kad Saeimā būs pieņemts Publiskās un privātās partnerības likums.”
Apakšuzņēmēji strādā par neizpaužamām summām
Vai sabiedrībai vajadzētu zināt summu, par kādu ģenerāluzņēmējs slēdz līgumus ar apakšuzņēmējiem? Šādu retorisku jautājumu uzdod „Delna”. LNB būvniecības darbu veikšanai ir apstiprināti 40 apakšuzņēmēji, un vidēji būvlaukumā katru dienu strādā 150 strādnieku. Atbilstoši pašu izstrādātajiem kvalitātes un finanšu stabilitātes kritērijiem apakšuzņēmējus izvēlas NBA vai kāds no pilnsabiedrības dalībniekiem (“Skonto būve”, “RBSSKALS”, “Re&Re”). Saskaņā ar NBA sniegto informāciju dalībai iekšējos konkursos tiek aicināti tikai tie uzņēmumi, kuriem ir pietiekama pieredze atbildīgu un apjomīgu būvobjektu celtniecībā, kuri ilgākā laikposmā ir apliecinājuši sevi kā uzticami un atbildīgi sadarbības partneri, kuru finanšu stāvoklis ir pietiekami stabils un kuru rīcībā ir resursi, lai nodrošinātu LNB būvobjektā izvirzīto prasību izpildi. Izvēlētais apakšuzņēmējs ir jāapstiprina LNB būvuzraugam, un paziņojums par apakšuzņēmēja līgumu ir jāiesniedz aģentūrai “Jaunie „Trīs brāļi”” – skaidro „Delna”. Šī organizācija vairākkārt ir aicinājusi publicēt summas, par kādām nolīgti apakšuzņēmēji, bet tas esot komercnoslēpums.
„Delna” pauž bažas, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos būvuzņēmēju peļņa varētu neproporcionāli pieaugt, slēdzot ar apakšuzņēmējiem līgumus par ievērojami mazākām summām, nekā tas būtu noticis pirms gada. Turklāt izrādās, ka šīs summas nav zināmas arī pasūtītāju pārstāvim Z. Magonem, kurš uzskata: tā nedrīkst būt, jo viņam kā pasūtītāja pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka valsts nauda tiek tērēta tiem darbiem, kuriem tā paredzēta. NBA apakšuzņēmēju līgumos ietverto informāciju definē kā komercnoslēpumu, tāpēc šie līgumi tiek klasificēti kā konfidenciāli. Aģentūrai saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgtā LNB būvdarbu līguma 1.12. pantu ir tiesības no NBA saņemt konfidenciālu informāciju, noslēdzot konfidencialitātes saistību līgumu. Tāpēc nāksies vienoties un atrast veidu, kā līgumu summas tomēr pasūtītājiem darīt zināmas.
