Forums, kurā šoreiz piedalījās neparasti maz finansistu un vairāk politiķu, cerēja sniegt atbalstu valdībām, vairot uzticamību biznesam, kā arī ieskicēt globālās sadarbības stratēģijas cīņā ar ekonomisko krīzi. Galu galā tika secināts, ka forums ir nodrošinājis diskusiju platformu G8 un Ķīnas līderiem, tādējādi ļaujot izprast krīzes cēloņus un sākt tos apkarot. Tāpat davosiešiem esot izdevies ģenerēt priekšlikumus starptautiskās sadarbības uzlabošanai un nākt klajā ar iniciatīvu izstrādāt globālu biznesa ētikas kodeksu.
Finanšu bizness pats sevi diskreditējis
Iepriekšējos gados Davosas forums bija pasaules ietekmīgāko baņķieru un biznesmeņu elites saiets. Šogad vairāki milzīgo kompāniju vadītāji Davosā nemaz nebija ieradušies, jo viņu uzņēmumu neveiksmes simbolizē tirgus likumus absolutizējošās ideoloģijas izgāšanos. Pirmo reizi kopš 1971. gada, kad Klauss Švābs izveidoja Davosas forumu, lielkapitālisti un baņķieri piedzīvo krasu sava prestiža kritumu. Davosas vēsture un foruma aktivitātes raksturo privātā sektora un brīvās uzņēmējdarbības varu un prestižu. Taču jau slavenais politologs Semjuels Hantingtons Davosas līderi sauca par “mirušu dvēseli” un kritizēja tā kosmopolītismu un atsvešinātību no parastā cilvēka. Tāpat arī antiglobālisti un kreisie vienmēr nostājušies pret Davosas ideju un figūrām, apgalvojot, ka neliela daļa pasaules bagāto apspiež nabadzīgos.
Šobrīd “davosiešu” tēls ir mainījies, jo finanšu krīze sabojājusi Volstrītas baņķieru reputāciju, turklāt kontroli pār biznesiem arvien aktīvāk pārņem nacionālās valdības.
"Kā var atstāt pie teikšanas tos, kuri paši savu biznesu ir salaiduši bezjēdzīgā grīstē?"
Kā norāda laikraksts “Financial Times”, lai lielkapitālisti un baņķieri atgūtu sabiedrības uzticību, viņiem jāapzinās: viņu dzīvesveids ir bijis uzskatāmi izšķērdīgs un atsvešināts no sabiedrības reālajām problēmām. Arī bagātajiem būtu jāuzupurējas krīzes iespaida mazināšanā, ne tikai zemākajiem iedzīvotāju slāņiem. Vēl viens svarīgs faktors – privātajam sektoram jāatgūst sabiedrības uzticība, demonstrējot savu kompetenci, kas pēdējā laikā tiek apšaubīta. Rietumu labējie politiķi, tādi kā Ronalds Reigans un Mārgareta Tečere, iesakņojuši sabiedrībā domu, ka privātais sektors pats spēj atrisināt visas problēmas un valstij būtu jāatvēl minimāla loma un ka tieši privātie uzņēmumi spēj risināt problēmas labāk nekā valsts. Taču bijuši vairāki gadījumi, kas pierādījuši pretējo, piemēram, viesuļvētras Katrīna sekas, kuras nespēja novērst pat ASV valdība, kur nu vēl privātais sektors.
Arī banku krīze Davosas biznesa līderiem nenāk par labu. Kā var garantēt statusu un prasīt padomu no ļaudīm, kuri paši savu biznesu ir salaiduši bezjēdzīgā grīstē?
Uzņēmēju noskaņojums visā pasaulē līdzīgs
Visā pasaulē uzņēmēji, domājot par biznesa nākotnes izredzēm, apzinās, ka tuvāko trīs gadu laikā sagaidāma tikai lēna un pakāpeniska situācijas uzlabošanās, - par to liecina revīzijas un konsultāciju uzņēmuma "PricewaterhouseCoopers" ikgadējās pasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti, ar kuriem tika iepazīstināti dalībnieki Davosas foruma laikā. Uzņēmēju optimisms ir zemākais kopš 2003. gada. Pērn puse aptaujāto uzņēmēju vēl ticēja, ka viņu ienākumi palielināsies, turpretī šogad tikai 20% vadītāju ir pārliecināti, ka viņu ienākumi šajā gadā pieaugs. Vairāk nekā ceturtdaļa uzņēmēju ir pesimistiski noskaņoti. Piesardzīgi vērtējumi dominē pilnīgi visos pasaules reģionos, visās nozarēs, kā arī visu līmeņu ekonomiskās attīstības valstīs. Tikai nedaudz pozitīvāk par rietumniekiem ir noskaņoti attīstības valstu uzņēmēji – mazliet optimistiskāki ir biznesmeņi Viduseiropā un Austrumeiropā – 21%, Āzijā un Latīņamerikā.
Uzņēmumiem joprojām ir svarīga augsti kvalificētu darbinieku piesaiste, tāpēc tikai 26% vadītāju plāno uzņēmuma darbinieku skaita samazināšanu, bet 35% gatavojas saglabāt nemainīgu darbinieku skaitu.
Līdztekus ekonomikas lejupslīdei kā lielākos riska faktorus uzņēmēji visā pasaulē min kapitāla tirgus sairšanu (72%), valsts pārvaldes iestāžu pārmērīgu iejaukšanos uzņēmējdarbībā (55%), energoresursu izmaksas (50%) un kvalificētu speciālistu piesaistes problēmas (46%).
