Uzņēmēji palīdzības gaidās
„Tas ir izmisuma solis pirms šo uzņēmumu darbības apturēšanas. Uzņēmēji vēl cer sagaidīt palīdzību no valsts, bet ilgi gaidīt viņi vairs nespēs. Kreditēšana mūsu valstī ir faktiski apstājusies, uzņēmumiem trūkst līdzekļu saimnieciskās darbības turpināšanai,” skaidro G. Strazds. „Bet par siltumu un elektrību ir jāmaksā, algas strādniekiem jāmaksā, nodokļu saistības jākārto, un šajos parādos uzņēmēji iedzīvoties nevēlas. Kāpēc „Latvenergo” nevarētu atjaunot lētākos nakts tarifus ražotājiem? Tad ar mazākām izmaksām varētu strādāt naktīs. Kāpēc uzņēmumiem nevarētu ļaut atlikt nodokļu maksājumus kaut vai uz desmit dienām? Tādējādi tomēr varētu iegūt papildu līdzekļu ražošanas turpināšanai bez lieliem ieguldījumiem. Tas, ka ražotāji neizmanto savu jaudu eksporta produkcijas ražošanai, valstij nes daudz lielākus zaudējumus.”
G. Strazdam piekrīt Metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš – situācija apstrādes rūpniecībā, kas ir galvenais eksporta produkcijas vilcējspēks, ir kritiska. Starptautiskās krīzes dēļ norēķini par piegādāto produkciju ievilkušies pat 120 dienu garumā, uzņēmumu kreditēšanu bankas faktiski ir apturējušas, un apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ arī līdz šim veiksmīgi strādājošie uzņēmumi strauji zaudē maksātspēju. Asociāciju vadītāji norāda – reāla ir situācija, ka uzņēmēji vai nu ražotnes pārcels uz citām valstīm, vai tās slēgs, pārdodot īpašumus. Vēl viens ceļš – uzņēmumu nonākšana ārvalstu īpašnieku rokās.
"Situācija apstrādes rūpniecībā, kas ir galvenais eksporta produkcijas vilcējspēks, ir kritiska."
Vilnis Rantiņš
Uz to ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards atbild: „Ekonomiskās lejupslīdes brīdī bīstamākais ir vietējo uzņēmumu pāriešana ārvalstu investoru rokās. Atbalsts savējiem ir priekšnoteikums, vai mums būs darbs vai nebūs vai Latvijā būs Latvijas uzņēmumi, vai visu atlikušo pārpirks kaimiņi. Palīdzēt uzņēmējiem ir svarīgi ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet, domājot par valsts tālāko attīstību, palīdzība nodrošina arī politisko stabilitāti un drošību.”
Komersantiem vēl brīdi jāpaciešas
Palīdzība pašlaik reālu veidolu gūst Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas rīcības plāna veidolā. Pagājušajā nedēļā to konceptuāli atbalstīja Tautsaimniecības padome savā ārkārtas sēdē.
Plāna sadaļā „Aizdevuma instrumenti” Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā atdzīvināt 2008. gada Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmu. Tā paredz aizdevumus mazajiem un vidējiem komersantiem (MVK) līdz 3 miljoniem latu investīciju projektiem un līdz 1 miljonam apgrozāmajiem līdzekļiem.Pieejamā aizdevuma summa irlīdz 75% no projekta vērtības. Programmas ieviešanai pašlaik pieejamais finansējums ir 100 miljoni latu, kura avots ir aizņēmums no Ziemeļu investīciju bankas (Nordic Investment Bank, NIB) pašreizējā valsts budžeta galvojuma ietvaros un papildus 100 miljoni eiro no Eiropas Investīciju bankas 2009. gada budžetā grozījumos paredzētā galvojuma. Vēl ir paredzēts papildināt Hipotēku bankas kapitālu ar 30 miljoniem latu un pie bankas izveidot īpašu fondu zaudēto kredītu riska segšanai 20 miljonu latu apjomā.
Šī ir ātrākā palīdzība, ko aizdevumu pieejamībā var sagaidīt Latvijas uzņēmēji - programmu varētu atvērt februāra beigās pēc līguma noslēgšanas ar NIB.
Taču saistībā ar minēto programmu ir vēl kāda problēma – patlaban finansiālās grūtībās ir nonākuši ne tikai MVK, bet arī lielie uzņēmumi, turklāt pašreizējās programmas nosacījumi ir tādi, ka aizdevumu drīkst saņemt tikai uzņēmumi, kam nav nodokļu maksājumu parādu. Pašreizējā situācijā tie vairs neatbilst reālajām prasībām, un Ekonomikas ministrija sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, Finanšu ministriju un HB līdz 3. februārim iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavos papildinājumus Konkurētspējas programmai, lai ieviestu tajā papildinājumus par atbalsta iespēju arī lielajiem uzņēmumiem un pēc šā gada 1. jūlija finansiālās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem.
"Ekonomiskās lejupslīdes brīdī bīstamākais ir vietējo uzņēmumu pāriešana ārvalstu investoru rokās."
Kaspars Gerhards
Tātad tiem komersantiem, kuriem radušās īslaicīgas likviditātes problēmas, kas var novest uzņēmumu līdz maksātnespējai. Šajā gadījumā īslaicīgi tiks aizdoti finanšu resursi, bet ne pārņemtas vecās saistības. Atbalstu varēs saņemt arī tie uzņēmumi, kuriem ir augsts produkcijas noieta tirgus zaudēšanas risks vai arī šis tirgus jau zaudēts, un nepieciešams strauji veikt pasākumus alternatīvu tirgu izpētē, jaunu produktu izstrādē un ieviešanā. Aizdevumu varēs saņemt, balstoties uz uzņēmuma pārstrukturēšanas plānu.
Lai nodrošinātu privātajā sektorā trūkstošos finanšu līdzekļus, paredzēts, ka pērn izveidotais Ieguldījumu fonds (to apsaimnieko Eiropas Investīciju fonds, kas uz laiku pārņēmis Latvijas Garantiju aģentūras administrēšanu), izsniegs aizdevumus komercbankām 80 miljonu eiro apmērā komersantu kreditēšanas veicināšanai. Aizdevumi paredzēti investīciju un apgrozāmajiem līdzekļiem maziem un vidējiem apstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem. Kredīta apmērs vienam komersantam varētu sasniegt 5 miljonus eiro. EM rosina pieejamos 80 miljonus papildināt ar ES struktūrfondu līdzekļu un/vai galvojumu 200 miljonu latu apmērā. Programmu paredzēts uzsākt marta beigās.
Palīdzība var pienākt par vēlu
Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izmantojusi atvēlēto limitu valsts garantiju izsniegšanā komersantiem, un šis atbalsta instruments tiek solīts uzņēmējiem marta beigās vai aprīlī – pēc 2009.gada budžeta grozījumu stāšanās spēkā.
Kredīta garantijas tiks izsniegtas aizdevumiem investīcijām, apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, finanšu līzingam, vietējam faktoringam un banku garantijām. Lai programmu atvērtu, nepieciešams palielināt valsts galvojumu par LGA izsniegtajām garantijām. EM rosina uzņemties valsts galvojumu par LGA izsniegtajām garantijām vismaz 100 miljonu latu apmērā, kā arī no struktūrfondu līdzekļiem ieguldīt 20 miljonus latu LGA pamatkapitālā. Uzņemoties šādas valsts saistības, investīcijām vai apgrozāmajiem līdzekļiem vienam projektam garantijas tiks izsniegtas līdz 1,5 miljonu vērtībā.
Uzņēmumi valsts garantijas gaida kā vienu no glābiņiem, taču uzstāj – atbalsts vajadzīgs jau šodien! Jācer, ka liela daļa līdz marta beigām, kad tiek solīti vēl vairāk atbalsta instrumentu, tostarp riska kapitāla fondu, struktūrfondu avansēšanas atvēršana, jau nebūs slēgti. V. Rantiņš par palīdzību aprīlī nosaka īsi: „Varbūt tad mēs jau būsim pagalam, un nekādu naudu vispār nevajadzēs!”
"Banku primārais uzdevums ir noguldītāju aizsardzība, un tās var atļauties kreditēt tikai tādus projektus, kas patiešām ir to pelnījuši."
Teodors Tverijons
Lielas pārmaiņas gaida ES struktūrfondu finansējuma sadali. "EM uzskata, ka līdzekļi no iesaldētajām ES fondu aktivitātēm ir jāpārdala par labu uzņēmējdarbībai. Ir skaidrs, ka uzņēmējdarbībai paredzētie nepilni 7% no 4,5 miljardu latu lielā fondu finansējuma pašreizējā situācijā ir daudz par maziem," Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē pagājušajā nedēļā norādīja EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības un finanšu jautājumos Andris Liepiņš. No tām ES struktūrfondu aktivitātēm, kuras pašlaik nav aktuālas vai kurās uzņēmēju atsaucība nav bijusi pietiekama, nauda ir jāpārdala gan iepriekšminētajiem finanšu atbalsta instrumentiem komersantiem (respektīvi, bankām, kas naudu dalīs tālāk), gan tādām programmām, kas saistītas ar ātru un efektīvu atdevi – uzņēmumu infrastruktūras attīstībai, jaunu tehnoloģiju iegādei, ēku siltināšanai un citiem mērķiem.
Ideja ir vienkārša – tā kā finansējums no struktūrfondu „kabatas” tiks ņemts īstermiņa kreditēšanas vajadzībām, pēc laika tas atgriezīsies valsts kasē un to varēs izmantot iepriekš paredzētajiem mērķiem.
Vai neuzticamu projektu epidēmija?
Uzņēmēji ir ļoti nobažījušies par to, ka ES fondu finansējums, kas bija paredzēts tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai, tagad aizplūdīs akūtu šā brīža vajadzību dzēšanai.
Ekonomists Uldis Osis saka: „Pašlaik uzņēmējiem pazūd neatmaksājamā valsts atbalsta – grantu – daļa. Tā bija paredzēta ES programmās, kuras tagad tiek pārstrukturētas uz finanšu instrumentiem. Resursu it kā kļūst vairāk, bet tie nosacīti paliek dārgāki.”
Uzņēmējus ļoti satrauc šādi jautājumi:
- Kādēļ starptautiskie aizdevumi tiek paredzēti tikai budžeta līdzsvarošanai un banku sektora stiprināšanai, bet uzņēmējdarbības atbalstam pārdala ES fondu naudu?
- Kurā brīdī šie banku stabilizācijas rezultāti būs pieejami uzņēmējiem?
- Vai Finanšu ministrijai ir kādi instrumenti, lai sekmētu un kontrolētu bankās nonākušo ekonomikas stabilizācijas līdzekļu atgriešanos tautsaimniecības stimulēšanai, nevis vilinošu investīciju veikšanai ārpus Latvijas?
Pārliecību par banku ieinteresētību komersantu atbalstīšanā Tautsaimniecības padomes sēdē nostiprināja arī Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Teodora Tverijona skaidrojums, kādēļ uzņēmumi nevar saņemt kredītus: „Lai iegūtu pieeju šiem līdzekļiem, ir jābūt attiecīgi sagatavotam mājasdarbam, un jābūt ļoti atklātam, caurskatāmam šo pieprasījumu pamatojumam; bankas atklāj fikcijas. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos atklājas nepievilcīgas ainas, un bankas pat pie labākās gribas šajos apstākļos, kad tiek mākslīgi uzpūstas naudas plūsmas, parādās neeksistējoši līgumi un tamlīdzīgas lietas, finansējumu, protams, nedos. Banku primārais uzdevums ir noguldītāju aizsardzība, un tās var atļauties kreditēt tikai tādus projektus, kas patiešām ir to pelnījuši. Bet to kļūst ar katru dienu mazāk.”
Bez šaubām, šim spriedumam ir savi adresāti. Taču nu iznāk, ka Latviju pašlaik pārņēmusi neuzticamu projektu epidēmija. Rodas jautājums – kas projektu vērtēšanā mainīsies, ja bankas saņems „piešprici” iepriekš minēto finanšu instrumentu veidā?
