Pirms uguņošana sākusies
Jaunais gads gan sagaidīts krāšņi, bet svētki beidzas, un sākas ikdiena. Politiķi jau pāris mēnešu intensīvi šausminājuši un biedējuši Lietuvas iedzīvotājus ar vārdu „krīze”, aicinājuši pilsoņus ciešāk „savilkt jostas” (visu valdības un Seima pasākumu rezultātā tas vairāk gan attiecas uz mazāk nodrošinātajiem). To lietuvieši dzirdēja rītā un vakarā. Jaunievēlētais Seims gada beigās strādāja triecientempā, dienas darba stundām pieķerdams klāt arī nakti, paaugstinādams nodokļu likmes, likvidēdams nodokļu atlaides, rezultātā sasniedzot savu galveno mērķi - par katru cenu pieņemt budžetu. Koalīcijas deputāti balsoja „par”, šķiet, ne vienmēr zinādami, kādēļ... Īpaši šovmenu (Nacionālās atdzimšanas) partijas deputātiem būtu vajadzējis apmeklēt vismaz kādus minimālus makroekonomikas kursus, pirms balsot par lietām, par kurām nav ne mazākās saprašanas.
"Pagājušā gada pēdējā dienā Lietuvas prezidents Valds Adamkus parakstīja 2009. gada budžetu, atpakaļ atdodot tikai dažus likumus."
Pagājušā gada pēdējā dienā Valsts prezidents Valds Adamkus parakstīja 2009. gada budžetu, atpakaļ atdodot tikai dažus likumus.
Gadi mijas, nodokļi ceļas
Jaunā gada pirmajās dienās veikali Lietuvas iedzīvotājus sagaidīja ar augstākām cenām. Grūti bija atrast produktu vai pakalpojumu, kas nebūtu kļuvis dārgāks. Ja nu kāds vēl bija palicis, tas kļūs dārgāks tuvākajā laikā. Visa pamatā - gāze, elektrība, siltums. Tēju 1. janvārī Lietuvas iedzīvotāji vārīja jau uz dārgākas gāzes. Kaut pie lielākiem rēķiniem par apkuri viņi tikuši radināti jau pāris mēnešus pirms gadumijas, cenas vienalga šogad vēl augšot.
Lietuviešiem nav ieteicams arī bez mēra lietot alkoholu un pīpēt, jo tā var ātri vien iztukšot naudas maciņu. No 1. janvāra alkoholisko dzērienu cenas cēlušās – jo stiprāks dzēriens, jo stiprāka cena. Cigarešu akcīzes likme pirmo reizi tiks paaugstināta martā, otro – septembrī. Mazumtirdzniecībā populārāko cigarešu cena pieaugs no pieciem (1,03 lati) līdz sešiem litiem (1,23 lati), rudenī cigarešu paciņa maksās jau 7,2 litus (1,5 lati). Arī degviela jaunajā gadā ir dārgāka. Ar to degvielu, ko autobraucēji drudžaini pirka pēdējās vecā gada dienās, tālu neaizbraukt.
"Šogad varot bankrotēt divi trīs tūkstoši Lietuvas uzņēmumu un gada beigās bezdarbs sasniegšot 8-9 procentus."
Pievienotās vērtības nodoklis paaugstināts precēm un pakalpojumiem no 18 līdz 19 procentiem. Tas nozīmē, ka par visām precēm un pakalpojumiem maksāsim par vienu procentu dārgāk (sākotnēji tika plānoti 20%). No 2009. gada visi PVN atvieglojumi jāieraksta „sarkanajā grāmatā” (svaigai gaļai, zivīm, bioloģiskiem produktiem, kultūras pasākumu biļetēm u.c. PVN bija 5%). Viens izņēmums - PVN atvieglojums kompensējamām zālēm tiks likvidēts no 1. jūlija, siltumam - no septembra, tātad par šiem nodokļa atvieglojumiem prieki būs īsi.
Seims tā nedaudz apžēlojies par kultūras un sporta pasākumiem, grāmatu izdevniecību un reģionālo presi - agrāko 5% PVN likmi nomainot ar 9 procentiem. Rezultātā grāmatas, biļetes uz muzejiem un koncertiem maksās par 4% vairāk, par kino biļetēm gan nāksies maksāt par 14% vairāk.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināts no 24 līdz 21%, ar nodokli neapliekamais minimums tiks diferencēts un lielu efektu nedos. Lietuvā līdz 2008. gada beigām mākslinieki, žurnālisti, grāmatu autori maksāja 15% autoratlīdzības ienākuma nodokli, tagad vajadzēs maksāt vairāk. Sašutušie muzikanti un dziedātāji sarīkoja protesta koncertu pie Seima, bet viņu dziesmas parlamentāriešu sirdis nemīkstināja. Toties mazāks nodoklis atstāts tiesu izpildītājiem - acīmredzot parlamentārieši šīs profesijas pārstāvjiem tuvākajā laikā paredz daudz darba.
Lietuva kļūs „bezalkoholiski veģetāra”
Izmaiņu daudz. Valdošā koalīcija tā arī neiedrošinājās ieviest progresīvo ienākuma nodokli. Jau sāk runāt, ka vajadzēšot nodokļos šo to koriģēt, bet uz šo nodokli tas, šķiet, neattiecas.
Šajā cenu haosā daži tirgotāji izmanīgi izmanto situāciju. Par limonādi, pistācijām vajadzētu maksāt tikai par vienu procentu vairāk nekā agrāk, bet – jāmaksā krietni vairāk. Lietuvas tirdzniecības asociācijas izpilddirektors Mariuss Busila skaidro, ka dažu preču cenas esot cēluši piegādātāji, kuri jau no rudens esot brīdinājuši par dārgākām precēm.
"Visi Seima „nakts darbu” rezultāti - nodokļu likmju paaugstināšana, algu mazināšana un iesaldēšana – izraisījuši plašu sabiedrības slāņu neapmierinātību."
Analītiķi domā, ka pirmajās janvāra dienās lietuviešus šokējošās cenas pēc kāda laika mazināšoties galvenokārt patēriņa un pirktspējas mazināšanās dēļ, bet neviens gan nemin kādu konkrētu datumu. Tas gan neattiecas uz pašiem neatliekamākajiem pārtikas produktiem, jo cilvēkam ēst vajag tā vai tā, krietni samazināties var tikai delikatešu patēriņš. Analītiķi to attiecina arī uz gaļu. Tātad Lietuvas iedzīvotāji kļūs veģetāri, vairāk patērēs putraimus, kas visumā arī esot daudz veselīgāk nekā gaļa un desas.
Bankrotu un bezdarba vilnis
Finanšu analītiķis Stasis Jakeļūns laikrakstā „Lietuvas rytas” 5. janvāra intervijā apgalvo, ka valdības antikrīzes pasākumi veicinās vidējo kopprodukta apjoma mazināšanos, bet stabilizēšot valsts finanses. S. Jakeļūns atzīst, ka antikrīzes plāns bija nepieciešams, bet vairāk esot vajadzējis rūpēties par valsts izdevumu samazināšanu (Lietuvas valdība plāno veidot jaunu Enerģētikas ministriju!), bet ne par nodokļu sistēmas reformēšanu. Nodokļu paaugstināšana negatīvi ietekmēšot uzņēmējdarbību. Šogad varot bankrotēt divi trīs tūkstoši uzņēmumu un gada beigās bezdarbs sasniegšot 8-9 procentus.
Bezdarbnieku skaits sāka pieaugt jau pagājušā gada pēdējos mēnešos. Sociālās aizsardzības un darba ministrija 2008. gadam bezdarbnieku pabalstiem bija plānojusi 82 miljonus litu (16 milj. latu), bet gada otrajā pusē, strauji pieaugot bezdarbam, šiem pabalstiem iztērēja 154 miljonus litu (30 milj. latu). Šogad bezdarbnieku pabalstiem plāno aptuveni 200 miljonus litu (40 milj. latu), vēl 150 miljonus litu (nepilnus 30 milj. latu) plāno saņemt no ES. Šī nauda tikšot izlietota bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai, viņu profesijas maiņai, kā arī darba devējiem, kuri pieņems darbiniekus.
"Daudzu profesiju pārstāvji solās 16. janvārī iziet Lietuvas ielās."
Gada pirmajās dienās laikraksti jau ziņo par bankrotiem un darbinieku atlaišanu. Bankrotu gada pēdējā dienā pasludināja garšvielu ražotājs „Saldva”, kurš 60% produkcijas realizēja Latvijā - latvieši rudenī esot atteikušies pagarināt līgumu. Produkcijas realizācija saruka arī Lietuvā. Rezultātā ražošana apturēta, trīsdesmit darbinieku papildināja bezdarbnieku rindas.
Alkoholisko dzērienu ražotāji a/s „Alita” un „Anykščiu vynas” paziņoja, ka pirmajā jaunā gada ceturksnī ieviesīs četru dienu darba nedēļu. Iemesls - samazināsies realizācija, pieaugusi arī akcīzes nodokļa likme (no 10 līdz 20%), kas kopumā neveicinās stipro alkoholisko dzērienu realizāciju. „Alita” direktors Vītauts Juņēvičs ir pārliecināts, ka cilvēki, nespēdami pirkt kvalitatīvus dārgākus dzērienus, pirks kontrabandas un nelegāli ražoto dzeramo. Varbūt mazāk dzers?
Laiki grūti, bet piketi būs
Jaunais 2009. gads Lietuvai nebūs viegls, bet visu mālēt tumšās krāsās arī nevajadzētu. Lietuvas prezidents Valds Adamkus ieteic vārdu „krīze” aizvietot ar vārdiem „grūti laiki”, un grūti laiki Lietuvai ir bijuši ne vienu reizi vien. Pārdzīvoti vēl daudz grūtāki.
,,Ja nebūtu tumsas, nezinātu, kad atnāk gaisma. Un gaisma tiešām atnāks,” teica Lietuvas prezidents 3. janvārī laikrakstā „Respublika” publicētajā intervijā.
Visi Seima „nakts darbu” rezultāti - nodokļu likmju paaugstināšana, algu mazināšana vai iesaldēšana – izraisījuši plašu sabiedrības slāņu neapmierinātību. Ja jau parlamentārieši, valdība, pieņemot spriedumus, neuzklausīja ne uzņēmējus, ne arodbiedrības, tad politiķiem tuvākajā laikā nāksies satikties ar policistiem, ugunsdzēsējiem, muitniekiem, skolotājiem, bibliotekāriem, mediķiem un citu profesiju pārstāvjiem, kas solās 16. janvārī iziet ielās un pierādīt „tautas kalpiem”, ka daļa no antikrīzes pasākumu smaguma iedzīvotājiem nav paceļama. Piketi, akcijas tiks organizēti Viļņā un arī citās pilsētās.
