Svaiga kaluma prezidentūra
Iepriekšējās ES prezidējošās valsts – Francijas – autoritāte lielā mērā balstījās uz Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī personību. Pateicoties Francijas lielvalsts statusam, ES spēja aktīvi iesaistīties Gruzijas konflikta noregulēšanā. Arī mazu valstu prezidentūras allaž tiek vērtētas pozitīvi, jo nelielās valstis šai savai lomai piešķir lielu nozīmi. Taču šoreiz Brisele ir nedaudz bažīga par Čehijas gatavību uzņemties prezidentūras pienākumus. To pastiprina arī fakts, ka Čehija ES sastāvā pabijusi tikai četrus gadus. Brisele galvenokārt uztraucas par eiroskeptisko prezidentu Vāclavu Klausu. Nesen viesojoties Īrijā, V. Klauss tikās ar Deklanu Genliju, kurš organizēja kampaņu pret Lisabonas līgumu – referendumā īri nobalsoja pret to.
Čehiju patlaban vada konservatīvo valdība, kas ir V. Klausa politiskā pretiniece, taču arī konservatīvie ES līguma pieņemšanu sasaista ar papildu politiskiem nosacījumiem.
Čehija pārņēma ES pārstāvības lomu brīdī, kad saasinājās konflikts Gazā. Vienlaikus parādījās problēmas ar Krievijas dabasgāzes piegādēm Ukrainai, kas ierobežo Eiropas nodrošinājumu ar energoresursiem. Šonedēļ Čehijas premjers Mireks Topolaneks paziņoja, ka ir izstrādāts plāns, lai vismaz uz laiku apturētu kaujas Gazas joslā. Čehija konflikta sākumā pasteidzās apgalvot, ka Izraēlas operācijai Gazā ir aizsardzības raksturs, taču drīz pēc tam šo izteikumu laboja.
Čehi aicina ES valstis būt elastīgām un izmantot Eiropas ekonomisko un cilvēkresursu potenciālu, par vadmotīvu uzturot principu “Eiropa bez barjerām”.
"Čehi sāk prezidentūru uz starptautiska sasprindzinājuma fona."
Kā norādīts šonedēļ publiskotajās Čehijas prezidentūras prioritātēs, ņemot vērā finanšu pasaules problēmas, Eiropai ir jāgatavojas briestošajai ekonomiskajai lejupslīdei. Jāturpina spert soļus finanšu tirgu atveseļošanai, padarot tos caurskatāmākus. Čehi aicina izmantot visu Eiropas cilvēcisko kapitālu, koncentrējoties uz izglītību un pētniecību, kā arī izmantot ES tirgus iekšējās rezerves – maksimāli atbrīvojot ES iekšējo transporta, preču un cilvēku kustību.
Starptautiskā mērogā čehi, kas tradicionāli bijuši stipri ASV sabiedrotie, kā svarīgu min transatlantiskās kopienas stiprināšanu un kontaktu veidošanu ar ASV jauno administrāciju.
Krievijas nesenie soļi rada jaunus, nopietnus jautājumus, un jaunais partnerības līgums ar Krieviju jāveido valstu vienprātībā.
Lisabonas līguma sakarā Čehijas prezidentūra sola meklēt konkrētus risinājumus, kā salāgot īru tautas pārliecību ar ES kopīgajām interesēm.
Prezidents – saknē pret ES
Eiropas lielvalstu politiķi nav taupījuši pārmetumus Čehijas prezidentam par viņa skepsi pret ES. V. Klauss jau pirms 2004. gada pauda neticību ES efektivitātei. Pēc prezidenta domām, ES pārlieku ierobežo Čehijas nacionālās valsts suverenitāti.
Decembra sākumā norisinājās asa vārdu apmaiņa starp V. Klausu un Eiropas Parlamenta kreisā spārna deputātiem. Deputāti iztaujāja prezidentu par viņa pretestību Lisabonas līgumam un attiecībām ar D. Genliju – īru aktīvistu, kurš vada kampaņu pret Lisabonas līgumu.
EP „zaļo” deputāts Daniels Kons-Bendits vēlējās uzzināt, vai Čehijas prezidents apstiprinātu Lisabonas līgumu, ja Čehijas parlaments par to nobalsotu. Viņš arī pieprasīja prezidentam paskaidrot savas attiecības ar D. Genliju, eiroskeptiskā lobija “Libertas” dibinātāju. Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka tik augsta ranga cilvēks kā prezidents ar D. Genliju tikties nedrīkstētu, jo neesot zināms, kas sponsorē viņa politiskās aktivitātes.
Kā atzina V. Klauss, neviens ar viņu šādā tonī nebija runājis visus sešus gadus kopš ievēlēšanas amatā. Prezidents kreisajam franču EP deputātam norādīja, ka viņš vairs neatrodas “1968. gada Parīzes barikādēs” (D. Kons-Bendits savulaik bija Francijas studentu un kreiso nemieru līderis).
Savukārt Īrijas EP deputāts Brains Kraulijs pārmeta Čehijas prezidentam, ka viņš ir aizskāris īru tautu. “Tiekoties ar Genliju, jūs esat aizvainojis īru tautu. Šis cilvēks nav spējis atklāt savas kampaņas sponsoru. Ir aizskaroši, ka jūs tiekaties ar kādu, kuram nav mandāta,” deputātu citē portāls “EUobserver”.
Uz to prezidents atbildēja, ka lielākais apvainojums īriem ir nepieņemt viņu balsojumu referendumā. “Es tikos ar cilvēku, kurš pārstāv Īrijas vairākuma viedokli, bet jūs pārstāvat tikai mazākumu,” sacīja prezidents, uzrunājot EP deputātu. “Jūs man nestāstīsit, ko domā īri. Es esmu īrs un to zinu labāk,” atcirta B. Kraulijs.
Čehijas vadošā konservatīvā partija decembrī uzstāja, ka tā pieņems Lisabonas līgumu tad, ja opozīcijā esošie sociāldemokrāti piekritīs ASV plānam izvietot Čehijā pretraķešu aizsardzības vairogu.
