NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. decembrī, 2008
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
5
5
5
5

Ekonomiskā krīze un Latvijas ieguvumi

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šī ekonomiskā krīze, ko patiesībā vēl īsti neredzam, nepielūdzami lauzīs iesīkstējušo un lieko gan mūsu valsts pārvaldē, gan sabiedrībā.

Latvijas medijos un sabiedrībā daudz tiek diskutēts par ekonomiskās krīzes sekām. Kopumā dominē negatīvi viedokļi. Tomēr kapitālismā un tirgus ekonomikā krīzēm ir arī sava pozitīvā nozīme. Tās palīdz ekonomikai atbrīvoties no liekā un konkurēt nespējīgiem produktiem un pakalpojumiem.

Tieši krīzes laikā nereti dzimst jaunas, radošas idejas, kas attīsta ekonomiku. Šajā rakstā tiks pievērsta uzmanība dažiem pozitīviem argumentiem par to, ko Latvija varētu iegūt no ekonomiskās krīzes.

Vērtības

Pēdējos gados Latvijā bija pārāk strauji attīstījušās patērētājsabiedrības vērtības. Ja tās dominē ikdienā, tas ilgtermiņā neveicina izmaiņas un attīstību. Dažādi socioloģiski pētījumi pierāda, ka Latvijā sabiedrības vērtības, kultūra un mentalitāte neveicina, piemēram, inovāciju, kas mūsdienās ir sava veida ekonomiski attīstīto valstu vizītkarte. Tieši sabiedrības vērtībām un attieksmei inovācijas gadījumā ir īpaša nozīme, jo inovācijas procesu raksturo pašreizējo procesu un lietu kārtības apšaubīšana, nenoteiktība, meklējumi, risks un eksperiments. Kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai sabiedrības kultūra un attieksme neatbalstīja pārmaiņas un risku. Inovācijai nepieciešama atvērta un dinamiska ekonomiskā vide, kurā valda ambīciju, konkurences, pašpalīdzības un iniciatīvas gaisotne. Latvijas iedzīvotāji sevis pilnveidošanu un radošumu lielākā mērā līdz šim saistīja ar brīvā laika pavadīšanu un izklaidi, nevis ar radošu, iniciatīvas pilnu darbību ekonomikā, kultūrā. Latvijā pagaidām ar samērā lielām aizdomām tiek uzlūkotas tādas rakstura īpašības kā orientācija uz panākumiem, līderība, orientācija uz prasmi nopelnīt naudu. Ekonomiskā krīze ir stimuls vērtību sistēmas izmaiņām. Latvijai ir lielākas iespējas mazināt patērētājsabiedrības dominējošo ietekmi un attīstīt idejisko jaunradi, kas atspoguļosies arī ekonomiskajā izaugsmē nākotnē.

Politika

Ekonomiskā krīze var likt mainīt sabiedrības vienaldzīgo un atsvešināto attieksmi pret politiku un varu. Strauji pieaugošas labklājības apstākļos sabiedrība ir pieļāvusi nekompetentas un korumpētas elites izveidošanos. Tagad pati sabiedrība visās problēmās vaino tieši valsts politisko eliti, kuras pārstāvjos ieklausās 16% vēlētāju, bet notic tikai 1% (SKDS dati). No Latvijas demokrātijas attīstības viedokļa ekonomiskā krīze ir laiks, kad sabiedrība var daudz atbildīgāk vērtēt un vēlēt eliti. Līdz šim partiju programmām un ideoloģijām bija tikai simboliska nozīme. Sabiedrības atbalstu noteica tas, cik veiksmīga un masīva ir reklāmas kampaņa, kas daudz vairāk uzrunāja patērētājsabiedrības intereses. 

Partiju ideoloģiskā orientācija un dalījums kreisajos un labējos politiskajos spēkos ir atkarīgi no tā, cik liela valsts loma ir paredzēta galvenajos ekonomiskajos procesos. Ideoloģija partijai nozīmē iespēju piedāvāt konkrētas idejas savas politikas īstenošanā. Tieši sabiedrības vienaldzība un pakļaušanās reklāmām kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas politiķiem ļāva devalvēt ideoloģiju nozīmi, un līdz ar to partiju starpā nebija ideju piedāvājumu un īstas konkurences.

Pārvalde

Lai gan labējās partijas iestājas par minimālu valsts lomu ekonomikā (Latvijā kopš neatkarības atgūšanas pie varas ir bijušas tikai labējās partijas), Latvija izceļas Eiropas mērogā ar lielu un neefektīvu valsts pārvaldes mehānismu un lielu īpatsvaru ekonomikā. Latvijā valdības sektorā strādā apmēram 14 000 darbinieku. Mūsdienu globālās konkurences apstākļos šāda valsts intervence nevar dot ilgstošu pozitīvu izaugsmi ekonomikā. Lai esošo sistēmu mainītu, bija nepieciešama liela politiskā drosme. Ekonomiskā krīze ir ārējs apstāklis, kas nepielūdzami lauž esošo Latvijas valsts pārvaldes mehānismu un lomu.

"Latvijai ir lielākas iespējas attīstīt idejisko jaunradi, kas atspoguļosies ekonomiskajā izaugsmē nākotnē."

Tieši ekonomiskā situācija valstī ir mudinājusi Tautas partiju veikt iekšējās reformas. Tautas partija piedāvā būtiski reformēt Latvijas valsts pārvaldi, aptuveni par trešdaļu samazinot ministru skaitu. Tā ir nonākusi pie secinājuma, ka valsts pārvaldē “pašlaik ir jāveic kapitāla pārbūve, jo uzņēmēji, kuri ir lielākie nodokļu maksātāji, to vairs nespēj pavilkt”.

Ekonomika

Visas valdošās partijas ir vairākkārtīgi solījušas, ka tās maksimāli veicinās uzņēmējdarbību un privāto biznesu. Tomēr faktiskā situācija liecināja, ka lielu panākumu šajā jomā nebija. Pēc Davosas Pasaules ekonomikas foruma 2008.gada datiem, Latvija atrodas tikai 50.vietā pasaulē Biznesa konkurētspējas indeksā. Ekonomiskās krīzes apstākļos, iespējams, Latvijas atkarība no starptautiskajām finanšu organizācijām veicinās uzņēmējdarbības vides izmaiņas veikt efektīvāk un biznesam izdevīgākā veidā. 

Ekonomiskā krīze ir īstais laiks, lai ekonomikas izaugsmi nākotnē saistītu ar tehnoloģiju, zinātnes un inovācijas attīstību. Eiropas Komisijas (EK) publicētajā rezultātu apkopojumā par inovāciju tika iekļauti tās ieviešanas indikatori un analīze par attīstības tendencēm visās ES valstīs. EK vērtēja piecas svarīgākās inovācijas dimensijas: inovācijas virzītājus, zināšanu vairošanu, inovāciju un uzņēmējdarbību, inovācijas piemērošanu un intelektuālo īpašumu. Diemžēl Latvija ieņem tikai 24. vietu starp ES dalībvalstīm pēc tās kopējiem sasniegumiem inovācijas jomā. Vidēji tikai 18,6% no visiem uzņēmumiem ir inovatīvi, tajā pašā laikā ES valstīs šis rādītājs ir vidēji 45 procenti. Nacionālo patentu skaits ir neliels (ik gadu tiek izsniegti aptuveni 100-150 patentu), un to nozīmīgums no konkurētspējas viedokļa pasaulē nav augsts. Pēc patentu skaita uz 1000 iedzīvotājiem Latvija šobrīd ievērojami atpaliek no ekonomiski attīstītām pasaules valstīm.

Mazinot valsts lomu ekonomikā, veicinot uzņēmējdarbības vidi un attīstot inovatīvu biznesu, Latvija var pārvarēt ekonomisko krīzi, kas ir tikai tirgus ekonomikas cikliskā procesa sastāvdaļa. Svarīgāk ir veikt savlaicīgas izmaiņas, lai Latvijas ekonomika nākotnē kļūtu konkurētspējīgāka. Ministru prezidents Ivars Godmanis pagājušā gada Jaungada uzrunā sacīja, ka Latvijas vīzija ir ziemeļvalsts modelis. Lai šī vīzija iegūtu atspoguļojumu arī ekonomikā, būtiska nozīme ir sabiedrības vērtību sistēmas izmaiņām, kas pozitīvi stimulētu politiskās elites un sistēmas attīstību patiesas demokrātijas virzienā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU