Finanses ietekmēs tehnoloģijas un militāro pārspēku
Šis brīdis ir vēsturisks, ģeopolitisks pavērsiens, kura laikā varas līdzsvars pasaulē tiks neatgriezeniski mainīts, uzskata politologs Džons Grejs no Londonas Ekonomikas skolas. „ASV globālās valdīšanas ēra, kas aizsākās pēc Otrā pasaules kara, ir beigusies,” viņš raksta avīzē „The Observer”. Amerikas brīvā tirgus principu kopums ir sevi diskreditējis, tikmēr valstis, kuras saglabāja kontroli pār tirgu, nav piedzīvojušas tik dziļas grūtības.
Taču ne visi piekrīt tik radikālam viedoklim. ASV pārvaldes sistēma arī iepriekš saskārusies ar grūtībām, taču tikusi tām pāri.
Starptautiskā finanšu krīze sākās ASV, tomēr nav teikts, ka šī valsts no tās cietīs vissmagāk un ka pēc krīzes beigām tās ietekme starptautiskajā politikā būs mazinājusies, uzskata politologs Toms Rostoks. „Var gadīties arī tā, ka ASV no krīzes atkopjas straujāk un veiksmīgāk nekā Rietumeiropas valstis vai Krievija. Šī nav pirmā reize, kad ir parādījušās runas par ASV ēras beigām. Par to tika runāts arī septiņdesmitajos gados un astoņdesmito gadu otrajā pusē, tomēr tā vēl joprojām ir spēcīgākā valsts pasaulē. Tas nozīmē, ka runas par ASV ēras beigām varētu būt pārspīlētas,” viņš piebilst.
Pēc T.Rostoka domām, pašreizējās runas par lielvalsts ēras beigām ir visai pamatotas, tomēr tas nenozīmē, ka ASV varenība tuvākajā nākotnē samazināsies , salīdzinot ar pēdējiem 10-15 gadiem. „Pasaulē šobrīd ir vairākas lielvaras (Ķīna un Indija), kuru izaugsme ir straujāka nekā Rietumvalstīm, tāpēc ir gaidāma spēku izlīdzināšanās. Tiesa gan, tā notiks tikai ar nosacījumu, ja pašreizējās attīstības tendences turpināsies un ja augošajām lielvarām arī turpmāk izdosies augt straujāk par ASV,” uzskata politologs.
Vairumam analītiķu gan nākas konstatēt, ka pasaule kļūst multipolāra, taču arī tādā izkārtojumā ASV ieņems vadošu lomu.
Kā BBC norāda Robins Niblets no Četemas Nama (Chatham House), tiek uzskatīts, ka ASV vara noriet, un šis viedoklis īpaši pastiprinājās laikā, kad sāka izsīkt Buša administrācijas vara pasaulē. To papildina jaunu spēka centru rašanās, naftas lielvalstu bagātības pieaugums un ekonomiskās varas izlīdzināšanās dažādos pasaules reģionos. „Nodokļu atlaides, kuras nesaskanēja ar tēriņu samazināšanu, neveiksme Irākā un grūtības Afganistānā, veids, kā Krievija „parādīja garu degunu” Gruzijā un citur, – tas viss noveda pie apziņas par ēras noslēgumu”. Tomēr jāatzīst, ka pašos pamatos ASV joprojām ir spēcīga, turklāt tā aizvien piesaista kvalificētus imigrantus un spēj radīt tehnoloģiskus veiksmes stāstus, kā Microsoft un Google. Arī ASV ekonomikai piemīt iekšēja elastība. „Viss atkarīgs, ar ko salīdzina šo norietu? Ķīna izmisīgi cenšas audzēt savu ekonomiku, lai spētu pabarot savus iedzīvotājus un novērstu pēc 15-20 gadiem iespējamos nemierus. Krievija sevi pārvērtē ar jauno stratēģiju, kura balstās uz trausla pamata. Indijai raksturīgas milzīgas iekšējas pretrunas. Eiropa parasti nav izrādījusies spējīga izlekt no nomākta garastāvokļa tik dinamiski kā ASV,” piebilst R. Niblets.
"Arī multipolārā izkārtojumā ASV ieņems vadošu lomu."
Taču ASV ir jāatgūst stabils stāvoklis savās finansēs, un no tā būs atkarīgas arī tās militārās spējas. „Ja ASV būs mazāk naudas, tām būs mazāk karaspēka,” norāda R.Niblets.
Andreass Bekmans no politisko pētnieku organizācijas „Atlantiskā Iniciatīva” min vairākas Dž.Buša administrācijas kļūmes, kas noveda pie ASV statusa krituma – saprātīgas kara nobeiguma stratēģijas trūkums Irākā un Afganistānā, nepietiekama finanšu tirgus regulēšana, ASV ārējais parāds, nespēja atbrīvoties no energoatkarības.
Iemesli ASV statusa maiņai tika radīti jau Klintona prezidentūras laikā (federālās valdības atbalstītie lētie kredīti, nespēja risināt kodolieroču izplatības problēmu, Al Kaīdas draudu ignorēšana).
„ASV arī turpmāk daudzus gadus būs nepārspējama militāra lielvara, pateicoties tās tehnoloģiskajam un taktiskajam pārspēkam, taču tā zaudē savu superlielvaras statusu finanšu un, vēl jo svarīgāk, politiskajās jomās,” norāda A.Bekmans.
Par karu Irākā un nespēju „nomierināt” Afganistānu, kā arī par incidentiem, kas saistīti ar tādām vietām kā Gvantanamo un Abu Graiba, ASV ir maksājušas ar savu politiskās uzticamības kapitālu – tie ir iedragājuši ASV kā globālā cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un likuma varas sargātāja lomu.
„Pieļauju, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem ASV vadīto Rietumu pilnīgā nespēja nostāties pret Krieviju Gruzijas kara laikā un brīžos, kad Krievija apdraud savas rietumu kaimiņvalstis, ir mazinājusi uzticību ASV,” min A.Bekmans.
Obama ar jautājuma zīmi
Patlaban ir grūti prognozēt, līdz kādai pakāpei ASV turpinās zaudēt savu statusu. „Jaunievēlētā prezidenta Baraka Obamas administrācija centīsies šo tendenci apstādināt, un sagaidāms, ka viņiem tas daļēji varētu izdoties,” uzskata A.Bekmans. „Uzmanība, kas visā pasaulē pievērsta Obamas prezidentūrai, un cerības, kas vērstas Obamas virzienā, liecina, ka vairums Rietumu civilizācijas vēlas, lai ASV būtu „labdabīgs” hegemons,” norāda politologs. „Tā rezultātā Obamas administrācijai, iespējams, būs jāsaskaras ar mazāku starptautisko pretestību nekā pašreizējai administrācijai.”
Pēc T.Rostoka domām, nesen ievēlētā ASV prezidenta darbību ļoti būtiski ietekmēs divi faktori. „Pirmkārt, Baraka Obamas personiskās īpašības un partijas piederība viņam dod milzīgu uzticības kredītu, proti, citu valstu attieksme pret B.Obamu ir daudz pozitīvāka nekā pret līdzšinējo prezidentu Dž.Bušu. Nav zināms, kā un cik ātri beigsies globālā finanšu krīze, taču nākamā ASV prezidenta vērtējums būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi nākamajai administrācijai izdosies izcelt ASV ekonomiku no pašreizējām grūtībām, ” uzskata politilogs.
Izaicinājumi, ar kuriem saskarsies B.Obama, ir milzīgi, piekrīt A.Bekmans. Būs vajadzīgs ilgs laiks un liels darbs, lai ASV atgūtu to finansiālo un politisko kapitālu, kas tai piemita pirms 20 gadiem.
Lielākās problēmas, kurām pašreiz nav redzamu risinājumu, pēc analītiķa domām, ir šādas: Irānas kodolieroču programma, raķešu aizsardzība, agresīvās Krievijas konstruktīva ierobežošana, Ķīnas globālās ambīcijas, ASV ārējais parāds un klimata izmaiņas.
Turklāt arī pats B.Obama joprojām ir liels nezināmais. „Viņa vārdi un koncepcijas ir iespaidīgi, taču viņš nekad nav sevi parādījis reālā politiskā darbībā, apliecinot, ka ir spējīgs šos vārdus un koncepcijas ieviest praktiskā dzīvē, tādējādi arī pats prezidents Obama ir viens no lielākajām jautājuma zīmēm saistībā ar nākotni,” atzīst A.Bekmans.
Taču viņš ir pārliecināts, ka ASV nākotnē nekļūs par Rietumeiropas tipa valsti. ASV īpašo stāvokli 21.gadsimtā joprojām noteiks to globālistiskais etniskais un kultūru sajaukums, ģeostratēgiskais novietojums, tām raksturīgais dinamisms, to izmēri un intelektuālais un ekonomiskais spēks. Atklāts paliek tikai jautājums – cik lielā mērā tas atsauksies uz pasaules pārvaldību.
B.Obamas dienaskārtību ilgu laiku aizņems centieni izlabot viņa priekšteču kļūdas. Viņam būs jāieņem maigāka, pacietīgāka, uz sadarbību bāzēta politika. Taču tas nenozīmē, ka mainīsies ASV politikas pamati. „Es nesagaidu, ka Obama būs „maigs” brīžos, kad citas valstis, tādas kā Irāna, Krievija, Venecuēla vai Ķīna, metīs viņa virzienā izaicinājumus,” uzskata A.Bekmans.
„Eiropiešiem vajadzētu novēlēt Obamam veiksmi un sniegt viņam atbalstu. Kaut arī ASV administrācija pēdējās desmitgades laikā dažkārt ir nesusi vilšanos, citas pozitīvas alternatīvas tai nav. Pasaulē varas vakuums nemēdz ilgi pastāvēt un, ja ASV zaudēs savu pasaules lielvaras statusu, nebūs neviena cita pozitīva varianta, kas tās varētu aizstāt – diemžēl ES, par spīti tās dīvainajai lielummānijai, ir pilnīgi nespējīga gandrīz visās problēmās, kurās nepieciešama stingra starptautiska līderība,” norāda politologs. „Es labprātāk dzīvotu ASV „hegemonijā” nekā Krievijas, Ķīnas vai islāmistu dominējošas varas paspārnē.”
„Eiropiešiem kā ASV tuvākajiem un dabiskākajiem partneriem ir liela atbildība par to, vai Obamas administrācija būs veiksmīga vai nē, atjaunojot Rietumu augsto stāvokli pasaulē. Mēs sēžam vienā laivā, un mums ir jāpalīdz airēt, vēlams tanī pašā virzienā kā ASV, nevis pretējā.”
