Dublinas pilsētas domes ēkā valdīja patriotisma gaisotne. Telpas piepildīja Īrijā dzīvojošo latviešu kora „eLVe” un bērnu ansambļa „Mazais letiņš” dziesmu skanējums, deju kopas „Jampadracis” raitais solis, latviešu dzeju lasīja teātra studijas „Cita Bedre” dalībnieki. Šķiet, katrs zālē esošais latvietis uz mirkli aizmirsa, ka atrodas citā valstī, jo visapkārt valdīja latvietības aura. Īrijā dzīvojošie latvieši iedegās par Latviju un degs par savu valsti, jo, kā norādīja pasākuma apmeklētāji, Latvija Īrijā dzīvojošajiem latviešiem ir dzimtene un par tādu arī paliks, neskatoties uz nesakārtotību valstī kā tādā.
Svētdienas skoliņas „Saulgriezīte” pirmskolas nodarbību vadītāja Ritma Prokopčenko norāda, ka Latviešu Biedrības Īrijā rīkotās Latvijas valsts 90 gadu jubilejas svinības ir izdevušās: „Cepuri nost pasākuma veidotājiem!” Viņa uzskata, ka tas ir apsveicami, ka latvieši Īrijā cenšas saglabāt savu latvietību. Pirmskolas nodarbību vadītāja stāsta, ka šie centieni izpaužas tajā, ka ir daudz aktīvu latviešu, kuri iesaistās visos iespējamos procesos, kas saistīti ar latvietības uzturēšanu Īrijā: „Mēs piedalāmies tāpēc, ka gribam saglabāt savu latvietību, gribam to nodot mūsu bērniem. Mēs par to nesaņemam atalgojumu, to darām aiz brīva prāta.” Pasākuma apmeklētājas Selga, Aija, Valda un Dace stāsta, ka cenšas ierasties uz visiem pasākumiem, kas saistīti ar Latviju: „Mēs nedzīvojam Dublinā, taču ik reizi braucam uz šejieni 100 km, lai izjustu vienotības sajūtu, lai dzirdētu latviešu valodu, lai satiktu citus latviešus.” Viena no apmeklētājām norāda, ka pasākuma laikā pat nobirusi asara: „Māc ilgas pēc Latvijas.” Kāda cita apmeklētāja pievienojas tam, ka izjūt skumjas pēc savas dzimtenes, taču viņa norāda, ka citu variantu nepastāv: „Latvijā es nevaru izdzīvot, es nevaru pabarot savus bērnus un nomaksāt rēķinus, turklāt gribas kādreiz arī sākt dzīvot, nevis tikai censties izdzīvot.” Tomēr viņas uzsver to, ka ir latvietes un to nespēs mainīt pat tas, ka viņas šobrīd nedzīvo Latvijā.
Latviešu apvienības latviešiem Īrijā vadītāja Ilze Tropa Adebaijo (Adebayo) norāda, ka vislabāk apmeklētie pasākumi ir Latvijas valsts gadadienas un Ziemassvētku pasākumi, kur vidēji ierodas 200 līdz 300 cilvēku. Arī šoreiz bija ieradušies aptuveni 150 līdz 200 latviešu, kuri savas dzimtenes dzimšanas dienā vēlējās būt kopā ar saviem tautiešiem. „Ir svētku sajūta, 90 gadi Latvijai – tā mums ir nozīmīga jubileja,” sacīja viens no apmeklētājiem.
