Vienā no daudzajiem forumiem, kuros pulcējas Īrijas latvieši, kāda sieviete teica: „Mēs ar vīru pēc septiņiem Īrijā nodzīvotiem gadiem jau apsvērām domu par atgriešanos Latvijā. Par laimi, to neizdarījām - tur tagad iespēju vēl mazāk kā pirms došanās svešumā.”
Plašos saietos, domubiedru grupās un interneta emuāros arvien biežāk var lasīt līdzīgu sajūtu izklāstu no svešumā dzīvojošajiem. Vienlaikus - arī novērot Latvijā palikušo augošo interesi par emigrācijas pieredzi. „Dzīvoju pagaidām vēl Latvijā... mācījos augstskolā, tagad esmu spiests strādāt, jo nepietiek naudas ne mācībām, ne iztikai... varbūt kāds var ieteikt kādu darbavietu... vienalga kur – Latvijā, Īrijā vai kur citur... šobrīd esmu gatavs braukt jebkur, lai tikai būtu pietiekama darba samaksa,” raksta kāds Latvijas jaunietis. „Šobrīd nožēloju, ka pirms diviem gadiem jau neaizbraucu uz Īriju.”
Šāda veida tekstiem, kuri tīmeklī publicēti bieži un daudz, ir iespaidīgs pretkomentāru klāsts. Tas, protams, nav nekāds pārsteigums: „Ja jau cilvēki ir tik drosmīgi un uzņēmīgi, lai kaut kur brauktu – arī Latvijā var nopelnīt vairāk par to, ko saņem melnstrādnieks Īrijā. Darba devēja attieksmi bieži nosaka paša darbinieka spējas. Ja nezina savas tiesības, neprot tās aizstāvēt un turklāt vēl neko vairāk kā tikai viduvēju darbu nevar piedāvāt, bet ir tikai augsts pašnovērtējums, tad ir īstais laiks doties uz Īriju vai citur...”
Vai tiešām visi tie tūkstoši cilvēku, kas jau aizbraukuši un vēl brauks prom no Latvijas, nespēj nekā vairāk piedāvāt kā tikai viduvēju darbu? Tad kāpēc šie paši cilvēki Īrijā vai kur citur, strādājot tāpat un tikpat, cik Latvijā, strauji virzās augšup pa karjeras kāpnēm? Vai tiešām, aizbraucot uz citu valsti, notiek brīnums un mainās cilvēka darbaspēju un personības kvalitāte?!
"Vai tiešām visi tie tūkstoši cilvēku, kas jau aizbraukuši un vēl brauks prom no Latvijas, nespēj nekā vairāk piedāvāt kā tikai viduvēju darbu?"
Vēl arvien daļā sabiedrības pastāv šī nosodošā attieksme pret aizbraucējiem. Taču pēdējā laikā arvien biežāk par aizbraukšanu no Latvijas nākas dzirdēt tieši no tiem cilvēkiem, kuri pirms pāris gadiem bija nosodītājos. Tas gan nav nekas iepriecinošs, jo klaji apliecina, cik ļoti pasliktinās ekonomiskā situācija Latvijā. Gandrīz visi, kuri dzīvo ārpus dzimtenes robežām, atzīst, ka labprātāk savu dzīvi veidotu valstī, kur dzimuši un auguši, taču...
Neiespējami tas kļūst arvien vairāk un vairāk Latvijā dzīvojošo. Iemesls meklējams nevis indivīdā, bet valstiskā mērogā.
Ar visu to, ka ekonomiskā situācija patlaban nekur pasaulē nav spīdoša, tomēr rodas jautājums: kāpēc Latvijā tā ir daudz sliktāka nekā citur, turklāt risināmas arī samilzušas politiskas problēmas? Arī Īrija piedzīvo ekonomisku lejupslīdi, tomēr vēl arvien emigranti brauc uz šo valsti, atrod darbu un pietiekami labiekārto savu dzīvi.
Pēdējā pusgada laikā seši pazīstamie no Latvijas devušies darba un cilvēka cienīga atalgojuma meklējumos uz Londonu, viens uz Spāniju, pieci gatavojas braukt uz Dublinu un vēl vismaz septiņi apsver iespēju no Latvijas aizbraukt...
