Pirmajā balsošanas kārtā (šogad tā bija 12. oktobrī) Lietuvas vēlētāji balsoja par deputātiem pēc partiju sarakstiem, kā arī par deputātiem vienmandātu apgabalos. Citos apgabalos vēlētājiem nācās doties pie urnām otru reizi – 26. oktobrī. Šoreiz vēlēšanu biļetenos bija tikai divi uzvārdi – to kandidātu, kas pirmajā kārtā ieguva visvairāk balsu.
Šā gada 2. novembrī Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja Seima, kura pilnvaras ir uz četriem gadiem, vēlēšanu galīgos rezultātus.
Jaunā Seima sastāvs
Jaunā Seimā ievēlēti 114 vīrieši un 27 sievietes, parlamentāriešu vidējais vecums – 49,5 gadi. Visjaunākā ir 26 gadu vecā Agne Bilotaite no Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu partijas, vecākā – arī šīs partijas biedre 72 gadu vecā Vida Marija Čigriejiene.
Pēc Seima vēlēšanu rezultātiem redzams, ka Lietuvas pilsoņi šajās vēlēšanās izvēlējušies citu, atšķirīgu politiskās dzīves virzienu. Pēc otrās balsošanas kārtas visvairāk vietu parlamentā ieguvusi Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu partija – 45 vietas. Otrajā vietā – premjera Ģedimina Kirkila vadītā Sociāldemokrātu partija – 25 mandāti, no tiem 15 – vienmandātu apgabalos. Tālāk seko jaundibinātā Nacionālā atdzimšanas partija (burtiski tulkojot – Tautas augšāmcelšanās partija) ar 16 vietām. Liberālā kustība ieguvusi 11 mandātus un Liberāļu un centristu savienība – 8.
"Vai tas bija vēlētāju protests? Vai arī vienaldzība? Iespējams – mesija gaidas..."
Pašreizējā Seimā, kas skaita savas pēdējās dienas, sociāldemokrātiem ir 38 vietas, nākamajā būs – 25, Nacionālajai zemnieku partijai un sociālliberāļu Jaunajai savienībai kopā ir 23 mandāti, būs – tikai četri. Seimā neiekļuva abi šo partiju vadītāji: tagadējā lauksaimniecības ministre Kazimira Prunskiene un Artūrs Paulausks.
No prezidenta amata impīčmenta ceļā atceltā Rolanda Paksa vadītā partija „Kārtība un taisnīgums” ieguvusi 15 mandātus, bet otrai, populismā un finanšu mahinācijās apsūdzētā uzņēmēja Viktora Uspaskiha apvienībai „Darba partija + Jaunatne”, parlamentā būs 10 vietas. Trīs mandāti būs Lietuvas poļu vēlēšanu akcijai, bet četras vietas parlamentā piederēs četriem neatkarīgajiem deputātiem.
Saskaņā ar Lietuvas Republikas konstitūciju līdz 5. novembrim Centrālā vēlēšanu komisija deputātiem izdos Seima deputātu apliecības. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas galīgo vēlēšanu rezultātu pasludināšanas ievēlētie var vēl apdomāties, vai viņi paliek Seimā vai atsakās no mandāta. Laiks domāt – līdz novembra vidum, kad deputāti nodod zvērestu.
...vai mesiju gaidot...
Ka Lietuvas vēlēšanās uzvarēs konservatori, par to daudzi bija pārliecināti. Bet tas, ka A. Valinska partija iegūs tik daudz balsu, bija pārsteigums. Izskatījās, ka tas bija pārsteigums ne tikai Nacionālās atdzimšanas partijas ierindas biedriem, bet arī pašam tās vadītājam.
Politologiem par šo fenomenu nav vienota sprieduma. Vai tas ir vēlētāju protests? Vai arī vienaldzība – sak, tik un tā nekas valstī nemainīsies, būs vismaz jautri. Iespējams – mesija gaidas, kaut šai lomai diez vai derētu spēles „Gribi kļūt par miljonārs?” vadītājs.
"Līdz 5. novembrim Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija deputātiem izdos Seima deputātu apliecības."
Lietuvā ikvienās vēlēšanās „atradusies” kāda jauna partija – Uspaskiha Darba partija, Rolanda Paksa partija, tagad – Valinska partija. Divu pirmo popularitāte jau rit no kalna lejup. Cik ilgi kalnā noturēsies „zvaigžņu” partija, neviens vēl prognozēt neņemas.
Sociāldemokrātu sakāve šajās vēlēšanās tiek skaidrota ar Lietuvas pilsoņu neapmierinātību, kuru izraisījusi augstā inflācija un bažas, ka globālā finanšu krīze var apdraudēt Lietuvas ekonomiku un palielināt bezdarbu.
Viens krēsls man, viens – tev
Cik „krēslu” parlamentā piederēs katrai partijai, jau ir zināms. Jautājums „kas ar ko” izskatās arī izspriests (Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs politologs Alvids Lukošaitis laikrakstā „Verslo žinios” tomēr brīdina: „Saskatīt galējo koalīcijas variantu tagad nav iespējams.”)
Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu partija, Liberālās kustības, Liberāļu un centristu savienība un šovbiznesa pārstāvja Arūna Valinska vadītā Nacionālās atdzimšanas partija jau paziņojusi par centriski labējās valdošās koalīcijas izveidi. Šo partiju līderi 27. oktobrī parakstīja vienošanos par darbību koalīcijā un apmainījās demonstratīvi sirsnīgiem rokasspiedieniem. Premjerministrs Ģedimins Kirkils tūlīt pēc vēlēšanām gan paziņoja, ka viņa vadītā partija varētu pretendēt uz valdošās koalīcijas izveidi, bet pagaidām kas vairāk par šo paziņojumu dzirdēts nav.
"Potenciālais premjers Andrus Kubiļus sola nodrošināt ekonomikas izaugsmi un, galvenais, sola veikt virkni pasākumu, kas samazinās plānoto budžeta deficītu."
Tagad aktuālākais Lietuvas politikas dzīvē – ministru un Seima komisiju vadītāju amatu dalīšana. Potenciālais premjers Andrus Kubiļus, kurš šo amatu ieņēma 2000. gadā, jau paziņojis, ka viņa partija pretendē uz finanšu, ekonomikas (arī jaunās enerģētikas), aizsardzības, ārlietu, lauksaimniecības un darba un sociālās aizsardzības ministra portfeli. Tiek minētas kandidatūras. To pašu dara arī koalīcijas partneri, izņemot A. Valinsku, kas, viltīgi smaidot, ziņo, ka viss tikšot paziņots īstajā laikā. Ministru kandidatūras gandrīz vai katru dienu mainās. Interesanti, kā izskatīsies ministru portfeļu sadalījums pēc Seima priekšsēža vēlēšanām, uz šo amatu pretendē Arūns Valinsks. Balsošana par Seima priekšsēža kandidatūru ir aizklāta.
Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu līderis Andrus Kubiļus sola nodrošināt ekonomikas izaugsmi un, galvenais, sola veikt virkni pasākumu, kas samazinātu plānoto budžeta deficītu. Tiek saukti daudzi un dažādi pasākumi: atteikties no visām PVN atlaidēm, izņemot siltumapgādi iedzīvotājiem, likvidēt nepilnības līdzšinējā nodokļu iekasēšanas sistēmā, samazināt ierēdņu skaitu (tajā pašā laikā tiek plānota jaunas Enerģētikas ministrijas dibināšana), izskaust praksi, kad budžeta iestādēs tiek saglabātas brīvas štata vienības, šādi saglabājot algu fondu, novērst valsts līdzekļu izšķērdēšanu valstij piederošo ēku renovācijai un rekonstrukcijai, kā arī jaunu ēku būvniecībai, atteikties no neefektīvām programmām utt. A. Kubiļus apgalvo, ka taupīšana nenotikšot uz sociālās nozares rēķina.
Jaunā valdība var būt izveidota līdz janvāra sākumam, ja būs izmantoti visi likumos paredzētie termiņi, bet to var sastādīt arī agrāk.
