“Prezidents Medvedevs piedāvā ideju par jaunu drošības paktu, kas sniegtos no Vankūveras līdz Vladivastokai. Mēs esam gatavi to apspriest,” sacījis N.Sarkozī. Francijas prezidents ieteicis 2009.gada beigās paredzētajā EDSO sanāksmē apspriest Krievijas un ES jaunās Eiropas drošības koncepcijas.
Savukārt D.Medvedevs vēlas sasaukt “īpašu forumu”, kurā piedalītos visu Eiropas valstu un galveno eiroatlantisko organizāciju vadītāji.
Krievijas iecerētais pakts paredz to, ka eiroatlantiskajā telpā visiem tās dalībniekiem būs politiskā vara pretstatā vienpolārajai, ASV dominētajai pasaules kārtībai.
Jaunais drošības pakts balstītos uz “apzinīgu starptautisko saistību izpildi, respektu pret valstu suverenitāti, teritoriālo vienotību un politisko neatkarību, kā arī respektu pret visiem ANO hartā iekļautajiem principiem”. Drošības garantiem jābūt vienlīdzīgiem un spēka pielietošana starptautiskajās attiecībās nebūtu pieļaujama.
Nevienai valstij vai organizācijai, to skaitā Krievijai, nebūtu ekskluzīvu tiesību nodrošināt mieru un stabilitāti kādā reģionā. Līgumā būtu ietverti arī kritēriji bruņojuma kontrolei un militārai infrastruktūrai.
Krievija šo priekšlikumu izvirzīja jau gada sākumā ar mērķi radīt alternatīvas NATO. Šos centienus aizēnoja Krievijas iebrukums Gruzijā.
"Lietuva varētu bloķēt ES sarunas ar Krieviju."
Pirms nedēļas D.Medvedevs kārtējo reizi pauda Krievijas nevēlēšanos redzēt NATO paplašināšanos, īpaši austrumu virzienā. Tāpat viņš aicināja ASV mest malā pārmetumus Krievijai par to, ka tā atjauno padomju stila ārpolitiku.
“Sovjetoloģija pieder pagātnei. Tā, līdzīgi paranojai, ir ļoti bīstama slimība un ir žēl, ka daļa ASV administrācijas joprojām cieš no tās,” sacīja D.Medvedevs.
Tikmēr ES nesteidzas atsākt sarunas ar Krieviju par stratēģiskajām partnerattiecībām. Sarunas tika pārtrauktas Gruzijas konflikta dēļ. Francija ir paudusi, ka pamiera vienošanās pēc Gruzijas konflikta netiek pilnībā respektēta. Kaut arī Krievija ir izgājusi no Gruzijas buferzonām, no miera sarunām izpildīti tikai “divi trīs punkti”, norādīja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē.
Pēc Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa domām, pozitīvi vērtējams tas, ka ES novērotāji ieradušies buferu zonās, tomēr viņš uzskata, ka Krievijas karaspēks vēl aizvien uzturas atsevišķās vietās, kurās tas pirms konflikta nebija izvietots.
No Lietuvas diplomātiskajām aprindām izskanējušas ziņas, ka tā varētu bloķēt sarunas par stratēģiskajām partnerattiecībām, ja Krievija neizies no Dienvidosetijas un Abhāzijas.
