Atvērtībai nenoliedzami jābūt no abām pusēm – gan no valsts darbinieka, gan no valsts pārvaldes iestādes apmeklētāja. Citādi laba pārvaldība pastāvēs tikai uz papīra, bet sabiedrība un ierēdņi cits citam veltīs skarbus un apvainojošus vārdus, dažkārt pat nevēloties vai nespējot iedziļināties lietas būtībā.
Savstarpējas atvērtības un uzticības sākumā ir saruna. Arī tad, ja noticis kāds pārpratums. Ja iezadzies kāds „cilvēciskais faktors”, kāda „komunikācijas kļūda”. Arī tad, ja pārpratums vai pārtraukums komunikācijā izrādās tikai šķietams. Īpaši pašreizējā elektroniskajā saziņā, kad fiziski var nebūt mobilā tālruņa uztveramības zonas vai labi domāta un sūtīta elektroniskā pasta vēstule pazūd kaut kur kibertelpā. Mums tas ir jāpieņem, jāsaprot un sazināšanās jāatjauno. Tādēļ jālieto vissenākais un nepārprotamākais saziņas veids – jārunā. Arī, ja šķiet, ka normāls dialogs ir neiespējams. Jo – varbūt tikai tā šķiet tikai vienam no sarunas dalībniekiem...
Kā jārīkojas valsts pārvaldes iestādei
Situācijas, kādēļ cilvēks apmeklē valsts pārvaldes iestādi, ir ļoti atšķirīgas. Kāds dodas ar ierosinājumu vai pieteikumu konkursam, kāds cits ar jautājumu un arī sūdzību. Kā šādās situācijās rīkoties vienai, un kā – otrai pusei, lai „no mutes mutē” teiktais nenoved pie samilzuša konflikta?
Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs – to Latvijā noteic Valsts pārvaldes attīstības politikas pamatnostādnes, Valsts pārvaldes iekārtas likums un Iesniegumu likums.
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikti labas pārvaldības principi, īpaši šā likuma 10. pantā. Daži no principiem:
- (3) valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana;
- (5) valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;
- (8) valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai.
Termiņu, kādā jāsniedz atbilde iedzīvotājam, principus un kārtību nosaka Iesniegumu likuma 5. pants:
- (3) iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.
Iesniegumu likums paredz arī, ka iedzīvotājs valsts pārvaldes iestādē var vērsties rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos. Jo labas pārvaldības princips ir atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem, vienalga, kādā formātā tie būtu valsts pārvaldes iestādi sasnieguši.
"Totalitārisma laikā valsts pārvaldes iestāde bija kaut kas nepieejams, tagad šis ledus kūst un iestāžu durvis ir vaļā."
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta Valsts pārvaldes politikas nodaļas vadītāja Inga Bite - Perceva uzsver, ka situācijas var būt dažādas, tomēr jebkurai valsts pārvaldes iestādei ir jāievēro labas pārvaldības princips un normatīvie akti, kas nosaka valsts pārvaldes iestāžu pienākumu atbildēt. Pienākums darboties sabiedrības interesēs prasa, lai iestādes pildītu savus dotos solījumus, īpaši attiecībā uz privātpersonu informēšanu par konkrētās iestādes darbu.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards piemetina, ka valsts iestāžu uzdevums ir arī skaidrot normatīvo aktu, kas ir iestādes kompetencē, piemērošanu. Un, ja iedzīvotājs atnācis uz neīsto iestādi, palīdzēt viņam atrast īsto, kurā jautājums tiks kompetenti risināts.
Labas pārvaldības principi ir ieviesti daudzās valsts pārvaldes iestādēs, un tiek strādāts pie kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas, kas vērsta arī uz klientu korektu un savlaicīgu apkalpošanu. Daudzās iestādēs izveidotās “vienas pieturas aģentūras” ļauj lieki nestaigāt no kabineta uz kabinetu, bet visu informāciju iegūt vienuviet, arī atstāt dokumentus vai iesniegumu.
Kā rīkoties iestādes apmeklētājiem
Cilvēks ir sazinājies ar valsts pārvaldes iestādi un izteicis priekšlikumu, jautājumu vai sūdzību, tomēr vajadzētu pārliecināties, ka sūtījums tiešām ir sasniedzis adresātu un reģistrēts. Īpaši, ja saziņa notiek elektroniskā veidā. Jo ne vienmēr elektroniskā vēstulīte nokļūst pie cilvēka, kam tā sūtīta, pat gluži banālu iemeslu dēļ – kāds nepareizs burts adresē vai īslaicīgas tehniskas ķibeles. Nebūtu par ļaunu arī šo saraksti izdrukāt uz papīra tā, lai ir skaidri redzams gan sūtītājs, gan sūtījuma saņēmējs, gan datums un laiks. Īpaši – ļoti svarīgos gadījumos, ja tiek elektroniski iesūtīts pieteikums konkursam. Ja uz e-pasta vēstuli neatnāk atbilde, ka sūtījums saņemts, neslinkojiet, piezvaniet un pārliecinieties, ka tiešām viss norisējis veiksmīgi!
Tiesa, Iesniegumu likums noteic, ka elektroniskie iesniegumi jāparaksta ar elektronisko parakstu. „Ja elektroniskā veidā saņemts iesniegums nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstīts ar elektronisko parakstu, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu,” teic likuma 2. panta 4. daļa. Tā kā elektroniskā paraksta lietojums tomēr valstī vēl nav īpaši izplatīts, tad iestādes pieņem arī elektroniskos iesniegumus, kas nav apliecināti ar elektronisko parakstu. Tomēr vajadzētu sazināties un noskaidrot, kāda kārtība ir konkrētajā iestādē un vai arī ļoti svarīgam sūtījumam pieļaujama elektroniskā paraksta neesamība.
"Iestādēm jāatbild uz iedzīvotāju jautājumiem un iesniegumiem, vienalga kādā formātā tie būtu valsts pārvaldes iestādi sasnieguši."
Iesnieguma likums noteic, ka „mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam”.
Ja iesniegums uz valsts iestādi tiek nests „fiziski”, arī tad vēlams palūgt rakstisku apstiprinājumu, ka dokuments tik tiešām ir saņemts, vai pārliecināties, ka iesniegums tiek iereģistrēts. Kaut, pamatojoties uz Iesniegumu likumu, iesniegumu un atbilžu reģistrācijas kārtību nosaka katras konkrētās iestādes vadītājs.
Iesniegumu likuma 3. pants noteic, ka:
- (2) iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai — vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese);
- (4) iesniegumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus.
Savukārt šā paša likuma 5. pants nosaka:
- (6) ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, iestāde var neatbildēt uz šādu iesniegumu;
- (7) ja privātpersona nav devusi norādījumus attiecībā uz atbildes nosūtīšanu, iestāde atbildi uz iesniegumu nosūta uz iesniedzēja norādīto adresi. Ja elektroniskā iesniegumā privātpersona nav devusi norādījumus attiecībā uz atbildes nosūtīšanu, iestāde atbildi uz iesniegumu nosūta tikai elektroniskā veidā.
Ir arī gadījumi, kad iestāde var atstāt cilvēka iesniegumu bez ievērības, un to noteic Iesniegumu likuma 7. panta 1. daļa:
- ja iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds un adrese, juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);
- ja iesniegums nav parakstīts (elektronisks iesniegums – ar elektronisko parakstu);
- ja iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
- ja iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
- kā arī, ja atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš un tā pēc būtības nav mainījusies.
Bet arī visos šajos gadījumos iestādei ir pienākums informēt iesniedzēju par to, ka atbilde netiks sniegta, jo iesniegumā minētais netiks izskatīts.
Ja tomēr iestāde ignorē...
Ja tomēr valsts pārvaldes iestāde nav atbildējusi uz iesniegumu, jautājumu vai sūdzību, ko darīt iedzīvotājam?
Šādā gadījumā iedzīvotājs var vērsties divās iestādēs, kuru kompetencē ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par labas pārvaldības principu neievērošanu. Tās ir:
- Administratīvā rajona tiesa (atskaitot gadījumus, ja iesniegums nosūtīts elektroniski un nav parakstīts ar elektronisko parakstu). Informāciju par darba laikiem un kontaktiem skatīt http://www.tiesas.lv/index.php?id=84;
- un Tiesībsargs http://www.tiesibsargs.lv/lat/iesniegt_sudzibu_tiesibsargam/.
Savukārt tās iestādes vadītājam, kas nav vairākkārt atbildējis uz iedzīvotāja iesniegumu, augstākstāvoša amatpersona var ierosināt dienesta pārbaudi. Piemēram, dienesta pārbaude bijusi Valsts civildienesta pārvaldes vadītājam par atbilžu nesniegšanu iedzīvotājiem.
