Šis citāts ir no Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālā izdevuma „Krasnaja Zvezda” interneta mājaslapas. Šajā Krievijas armijas oficiozā pirmajās dienās pēc Krievijas - Gruzijas kara tika publicēti daudzi stāsti par krievu kareivju piedzīvoto kaujās Dienvidosetijā. Tomēr šie 58.armijas zemākā ranga virsnieka Denisa Sidristija vārdi pelna īpašu uzmanību, jo tie mudina uzdot jautājumu, vai tiešām Gruzija uzbrukumu Chinvali sāka bez jebkādām Krievijas puses provokācijām un militāriem draudiem?
Krievijas puses viedoklis palicis nemainīgs – 8.augustā Gruzija bez jebkādiem brīdinājumiem sāka plašu militāro darbību, lai pārņemtu savā kontrolē Dienvidosetiju. Tālāk sekoja Chinvali intensīvā apšaude ar artilēriju un, iespējams, arī raķešsistēmām „Grad”, gruzīnu nesekmīgais mēģinājums izlauzties līdz Roki tunelim, Chinvali ieņemšana, krievu papildspēku ierašanās un pretuzbrukums, gruzīnu atkāpšanās no Chinvali un vēlāk arī no visas Dienvidosetijas.
Gruzija savukārt uzsver, ka uzbrukumu sākusi tikai tādēļ, ka ASV un pašu gruzīnu iegūtie izlūkošanas dati liecinājuši par 7.septembrī notikušu krievu bruņutehnikas pārvietošanos Kaukāza kalnu Roki tunelī, kas savieno Krievijas sastāvā esošo Ziemeļosetiju ar Gruzijas separātisko provinci Dienvidosetiju.
„Gruzijai nebija citas izvēles”, man skaidro pazīstamais gruzīnu žurnālists Tengizs Gogotišvili, kurš pēc kara daudz diskutējis ar gruzīnu militāristiem, analizējot zaudētā kara gaitu. „Mēs varējām vai nu noskatīties, kā Krievija ieved Dienvidosetijā lielas armijas daļas un tādējādi riskēt uzsākt kaujas ar krieviem jau pie Gori, vai arī uzbrukt pirmie.”
Krievija bija gatava
Gruzīni uzsver, ka Krievija jau ilgstoši pirms karadarbības sākuma pārkāpusi savu miera uzturētāja mandātu, gan apgādājot ar ieročiem Dienvidosetijas separātistu bruņotos formējumus, gan pieverot acis uz osetīnu veiktajām regulārajām gruzīnu pierobežas ciemu apšaudēm, gan arī neilgi pirms paša kara Dienvidosetijā ievedot papildus bruņutehniku un karavīrus.
„Krievija bija izlēmusi augustā sākt karu, un tas bija nenovēršami, neatkarīgi no tā, ko darītu gruzīni”, The Jamestown Foundation interneta mājaslapā publicētajā rakstā norāda krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers. Viņš uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi, kas liecina par Krievijas uzbrukuma rūpīgu plānošanu: ātrums, ar kādu Gruzijā iegāja liels krievu karaspēka kontingents, Melnās jūras kuģu kaujas grupas zibenīgā ierašanās, militāro dzelzceļnieku aktīvā rosīšanās jau vasaras sākumā, sagatavojot galvenos dzelzceļa mezglus. „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina analītiķis.
"Krievijas puses viedoklis palicis nemainīgs – 8.augustā Gruzija bez jebkādiem brīdinājumiem sāka plašu militāro darbību. (..) Gruzija savukārt uzsver, ka uzbrukumu sākusi tikai tādēļ, ka ASV un pašu gruzīnu iegūtie izlūkošanas dati liecinājuši par 7.septembrī notikušu krievu bruņutehnikas pārvietošanos Kaukāza kalnu Roki tunelī."
Jau kopš augusta sākuma etniski sadalītās Dienvidosetijas gruzīnu ciemi tika pakļauti regulārai apšaudei. Gruzīni uzsver, ka uz šīm provokācijām nav atbildējuši, jo uz to sarunās ar prezidentu Mihailu Saakašvili uzstājīgi mudinājuši Vācijas, Francijas un ASV līderi. Osetīnu un krievu puse gan norāda, ka gruzīni vienmēr atbildējuši ar pretuguni.
Situācija pasliktinājusies 2.augustā, kad osetīnu separātisti pirmo reizi kopš pamiera noslēgšanas gruzīnu ciemus apšaudījuši ar artilēriju. 7.augusta vakarā šādas masveida artilērijas apšaudes laikā tika nogalināti divi gruzīnu karavīri.
Gruzijas reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili devies uz Dienvidosetiju, lai panāktu uguns pārtraukšanu un jauna pamiera noslēgšanu, raksta britu The Independent. Tomēr ne krievu, ne osetīnu pārstāvji Chinvali gruzīnu ministru nav pieņēmuši. Krievu diplomāts Jurijs Popovs aizbildinājies, ka nevar ierasties uz sarunām, jo viņa automašīnai esot plīsusi riepa. „Vai jūs nevarat riepu nomainīt?” telefonsarunā vaicājis gruzīnu ministrs. „Nē, man nav rezerves riteņa,” atbildējis krievu diplomāts. Sarunas izgāzušās.
„Mums būs jāaizstāv mūsu ciemi”
Saskaņā ar 1992.gadā noslēgto pamieru Dienvidosetijā atradās krievu miera uzturētāju kontingents – viens kājnieku bataljons jeb 500 karavīri. Visu konfliktā iesaistīto pušu agrāk parakstītie dokumenti paredzēja, ka Krievija Dienvidosetijā nedrīkst turēt vairāk karavīru par šo vienu bataljonu un jebkāda militārā kontingenta sastāva nomaiņa atļauta tikai dienas laikā, par to iepriekš informējot gruzīnu pusi.
Krievija šo noslēgto vienošanos pārkāpa, uzsver Gruzijas amatpersonas. Jau 7.septembra naktī bez jebkādas saskaņošanas pa Roki tuneli Dienvidosetijā iebraukusi pirmā krievu bruņutehnikas kolonna.
Tā laika saspīlētajā atmosfērā gruzīni to uztvēra kā nepārprotamu krievu uzbrukuma sākumu, laikrakstam The New York Times norādījis kāds ASV Valsts departamenta augsta ranga diplomāts, kurš tajā naktī kontaktējies ar Gruzijas prezidentu un valdību. Gruzijas ārlietu ministre Eka Tkešelašvili diplomātam teikusi, ka izlūkošanas dati apliecina Krievijas karaspēka ieiešanu Dienvidosetijā. „Pie šādiem apstākļiem mums būs jāaizstāv mūsu ciemati,” atzinusi ārlietu ministre.
" „Šis karš nebija improvizēta atbilde uz negaidītu Gruzijas militāro ofensīvu,” secina krievu drošības jautājumu analītiķis Pāvels Felgenhauers."
Rietumvalstu izlūkdienesti neoficiāli esot apstiprinājuši, ka jau 7.septembrī Roki tuneli šķērsojuši vismaz divi bataljoni no 58.armijas 135.pulka. Tieši šim pulkam tad arī pieder virsnieks Deniss Sidristijs, kura teiktais minēts šī raksta sākumā.
Pagājušajā nedēļā Gruzija nodeva Francijas un ASV rīcībā pārtvertus osetīnu karavīru mobilo telefona sarunu audioierakstus. Tajos dzirdams, kā osetīnu robežsargs, kas apsargā Roki tuneli, ar savu priekšniecību 7.septembrī pa telefonu pārspriež krievu armijas kolonnu iebraukšanu Dienvidosetijā. Krievijas puse nav apstrīdējusi šo noklausīto sarunu autentiskumu, vien uzsvērusi, ka tām nav nepieciešams pievērst lielu vērību, jo karaspēka kustība pa Roki tuneli laiku pa laikam notikusi arī agrāk.
Sarunu atšifrējumu gruzīni nodevuši arī laikrakstam The New York Times, kas nolīdzis osetīnu valodas tulku un pēc tam publicējis tulkojumu angliski. Lūk, neliels fragments:
„Saruna starp osetīnu robežsargiem štābā Chinvali un Roki tunelī. Ierakstīta 2008.gada 7.augustā, plkst. 03:52.13
ROBEŽSARGS TUNELĪ: Es klausos!
ROBEŽSARGS ŠTĀBĀ: Hallo!
RT: Ko?
RŠ: Vai jūs tikko zvanījāt?
RT: Jā.
RŠ: Kāds ir jūsu uzvārds?
RT: Gasijevs.
RŠ: Gasijevs?
RT: Jā.
RŠ: Klausieties, vai bruņutehnika jau ieradusies, vai kā?
RT: Bruņutehnika un cilvēki.
RŠ: Viņi ir izbraukuši cauri?
RT: Jā, pirms 20 minūtēm, kad es jums zvanīju, tie tikko bija ieradušies.
RŠ: Tur bija daudz bruņutehnikas?
RT: Jā. Tanki, BMP un BTR. Viss.”
