Saistībā ar šo amatu bija minētas divas kandidatūras: V.Paegle un Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais. Diemžēl šis jautājums netika aplūkots pilnībā, jo, runājot par kandidātiem, dominēja tikai iekšpolitiskās partiju un valsts amatpersonu intereses.
Plašākā nozīmē būtu svarīgi zināt, kā topošais vēstnieks aizstāvēs Latvijas starptautiskās intereses ANO ietvaros. Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes nosaka, ka, lai ANO turpmāk spētu efektīvi rūpēties par globālo drošību un labklājību, tajā nepieciešamas reformas. Latvija iestāsies par tādām reformām, kas ļaus efektīvāk cīnīties ar mūsdienu drošības izaicinājumiem. Krievijas un Gruzijas konflikts iezīmē arī sava veida auksto karu. Starptautiskās organizācijas, to mandāti, ietekme, procedūras līdz ar to kļūst par īpaši svarīgiem elementiem Krievijas un Rietumu attiecībās. Tāpēc visticamāk Latvijas vēstnieka darbībai būs daudz lielāka nozīme nekā iepriekš. Vēstnieka ANO izvēle notiek starp karjeras un politisko diplomātu.
Karjeras diplomāti: stabilitāte un rutīna
Latvijas diplomātija patlaban kopumā balstās uz karjeras vēstniekiem, jo politiskos vēstniekus mēdz izvirzīt, ja valsts tikai tikko veidojas un tai vispār trūkst diplomātu, kā arī prezidentālas republikas apstākļos, kad valsts vadītājs nosūta vēstniekus, kuri pilda tieši viņa uzstādījumus, nevis ārlietu resora uzdevumus. Latvijas situācijā politiskā sadrumstalotība faktiski šobrīd neļauj nozīmēt politiskos vēstniekus. Karjeras vēstnieki nodrošina valsts interešu nemainību, arī mainoties dažādām valdībām. No diplomātijas viedokļa būtu neloģiski, ja, mainoties valdībām, tiktu atsaukti arī politiskie vēstnieki. Valdību veidošanas posmā vēstnieku amati būtu politiskā tirgus priekšmets vai politiskās pēcvēlēšanu sadales priekšmets. Šāda situācija varētu radīt riskus ārpolitikas jomā.
Karjeras diplomātus var salīdzināt ar ierēdņiem. Viņu darbība ir vērsta ilgtermiņā, tā balstās uz birokrātiskajām procedūrām. Tas nodrošina diplomātijas pārdomātību, līdzsvarotību, stabilitāti. Viņi ir tie, kurus raksturo teiciens “diplomātija nemīl steigu”.
"Ārlietu ministrijai ieteicams iet laikam līdzi un kļūt starpdisciplinārai."
Karjeras diplomāti ir profesionāļi, kuri izaug diplomātiskā dienesta gaitā no atašeja līdz vēstniekam, izmantojot apmācības, atestācijas, kvalifikācijas. Latvijas vēstniecībās cilvēku skaits un resursi ir ierobežoti. Tāpēc jo īpaši nepieciešami cilvēki, kam ir pieredze diplomātijā: kuri pārzina protokolu, etiķeti, kuriem ir izpratne par konsulārajiem jautājumiem. Karjeras vēstnieks ir vislabākais instruments Ārlietu ministrijas rokās, jo karjeras diplomātiem bieži vien nākamā vēstniecība ir viens solis tālāk viņa karjerā, viņš ir atkarīgs no ministrijas – un ne tik daudz no ministra kā no ministrijas administratīvās vadības.
Politiskie vēstnieki: ietekme un risks
Politiskā vēstnieka priekšrocība ir tā, ka viņš, būdams saskarsmē ar valdību un politisko vidi, labāk orientējās procesos un var precīzāk un pareizāk uz tiem reaģēt. Ja maza valsts grib “spīdēt” starptautiskajā diplomātijā, tad tai īpaši vajadzīgas personības. Jebkuras valsts, bet īpaši Latvijas gadījumā personībai ir liela nozīme un loma. Politiķa harizma, runas spējas un komunikācija ir tās īpašības, kas var dot priekšrocības attiecībā pret ierēdņiem un karjeras diplomātiem. Politiķi atšķirībā no ierēdņiem bieži vien kā personības ir daudz drošāki, atvērtāki, mobilāki, vairāk atvērti riskam, līdz ar to tiek uzsvērta komunikācija, kas ir viena no galvenajām diplomātijas sastāvdaļām, un politiķis, risinot kādu jautājumu, var paņemt telefonu un piezvanīt vajadzīgajam cilvēkam. Karjeras diplomātam tas var prasīt ilgāku laiku un resursus.
Politiskie vēstnieki labāk orientējas ārpolitisko lēmumu ietekmē uz iekšpolitiku. Politiķiem vairāk raksturīga pašpārliecinātība. Gan ierēdniecības tradīcijas nosaka, gan šiem karjeras vēstniekiem parasti arī piemīt piesardzība – viņi atskatās pāri plecam, visu pārbauda un saskaņo. Šāda pieeja noved pie situācijas, kad, sākoties karam Gruzijā, piemēram, starptautiskā sabiedrība nespēj novērtēt un ātri reaģēt uz straujām situācijas izmaiņām.
Tajās vietās, kur tiek veiktas smagas sarunas (Krievija) vai kurām ir liela nozīme starptautiskajā arēnā (ASV), kur ir ārkārtīgi liels vēstniecību un dažādu organizāciju blīvums (piemēram, ANO Ņujorkā), politiskajiem vēstniekiem varētu būt vairāk priekšrocību.
Jauktais modelis: starpdisciplinārā pieeja
Gan politiskajiem, gan karjeras diplomātiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Arī Latvijas pieredze liecina, ka politiskie vēstnieki var dažādi ietekmēt ārpolitiku. Tāpēc acīmredzot nav korekti diplomātu modeļus vērtēt viennozīmīgi.
Šajā situācijā jautājums ir par jaukto modeli. Latvijas vēstniekus vajadzētu meklēt ne tikai politiskajā vidē, bet arī valsts civildienestā. Rotācijai starp civildienestu un diplomātisko dienestu būtu pozitīva nozīme, jo mūsdienu globālajā pasaulē diplomātija arvien mazāk ir tikai diplomātija. Arvien lielāka nozīme ir atsevišķu nozaru politikai un interešu pārstāvēšanai starptautiskajā vidē.
Objektīvu iemeslu dēļ Ārlietu ministrijas loma pakapēniski samazinās. Līdz Latvijas dalībai ES un NATO Ārlietu ministrijai bija galvenā koordinējošā loma. Tieši tāpēc arī karjeras diplomātu dominance bija pašsaprotama. Pēc Latvijas pievienošanās ES un NATO pieaug citu ministriju, aģentūru un organizāciju nozīme ārpolitikā. Citās ministrijās šobrīd ir attīstījušās jaudas un iekšējie resursi, kas konkurē ar diplomātisko dienestu, kam agrāk bija monopols un dabīgi izveidojušās priekšrocības. Globālā mērogā pārvalde un ārpolitika kļūst starpdisciplināra. Tāpēc arī Latvijas Ārlietu ministrijai būtu ieteicams iet laikam līdzi un kļūt starpdisciplinārai.
