Visbiežāk lietotā recesijas definīcija ir iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas. Kā norāda “Hansabankas” galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, sezonāli izlīdzinātajos datos IKP 2.ceturksnī samazinājās attiecībā pret 1.ceturksni, un vērojamā dinamika liecina, ka 3.ceturksnī tas samazināsies attiecībā pret 2.ceturksni. “Tātad “formālie kritēriji” būs izpildīti. Protams, dzīve Latvijā turpinās, Daugava turpina tecēt uz jūru, un arī debesis palikušas savā vietā.”
Arī ekonomiste Raita Karnīte pieļauj, ka vēl šogad ekonomika var ieslīdēt recesijas fāzē. “Pagaidām notiek tikai izaugsmes tempu samazināšanās, bet arī lejupslīde ir reāla,” viņa sacīja. “Jautājums ir par šī samazinājuma ļaunuma pakāpi. Skaidrs, ka izaugsmes samazinājums norit galvenokārt “uzpūstajās” nozarēs, kuras nevarēja augt mūžīgi.” Viņa gan piebilst, ka arī fundamentālās nozares piedzīvo izaugsmes sarukumu, jo tās “badojas investīciju trūkuma apstākļos”.
Ekonomistiem un valdībai būtu jāizvērtē, kuras nozares varētu izglābt ekonomiku no krīzes un kā šīs nozares stimulēt gan politiskiem, gan finanšu līdzekļiem. “Ir jāizšķiras, vai kaut ko apzināti stimulēt vai atstāt visu tirgus spēkiem.”
Pēc P.Strautiņa teiktā, ekonomikas piebremzēšanās vēl nav stipri iespaidojusi darbaspēka tirgu. Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma datiem 2.ceturksnī nodarbināto skaits bija tuvs pērnā gada beigās sasniegtajam visu laiku augstākajam rādītājam, tāpēc arī darba meklētāju īpatsvars joprojām ir samērā zems (5.9%). “Taču gada otrajā pusē bezdarbs noteikti pieaugs,” ir pārliecināts eksperts. “Tas vēl vairāk samazinās patēriņu, jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums bija sarucis par 8,5% un turpinās kristies. Vienlaikus strauji samazinās inflācija un tekošā konta deficīts, tātad iekšējā un ārējā nesabalansētība.”
Kad ekonomika sāks atveseļoties? Visdrīzāk tas būs nākamā gada vidū un otrajā pusē, uzskata P.Strautiņš. “Šī gada otrajā pusē ekonomikas virzību noteiks lejupejoša spirāle, kuru veidos pieaugošs bezdarbs, optimisms, kas sarūk, un zems patēriņš, kā arī investīcijas iekšzemes pieprasījuma sektoros, kas savukārt vēl vairāk palielinās bezdarbu. Diemžēl arī eksporta pieaugums bremzējas, jo ārējā vide nav labvēlīga.”
Jau šobrīd ir saskatāmas pozitīvas strukturālas izmaiņas. 1.ceturksnī kāpa investīcijas apstrādes rūpniecībā, 2.ceturksnī auga rūpniecisko objektu celtniecība. “Nav šaubu, ka ekonomisko stimulu maiņa agri vai vēlu nodrošinās rūpniecības pieauguma atsākšanos, kas caur pieaugošu eksportu ievadīs nākamo ekonomikas augšupejas ciklu,” ir pārliecināts P.Strautiņš. Viņš pieļauj, ka nākamgad ekonomiskā situācija mūsu galvenajā tirgū – Eiropas Savienībā – uzlabosies. “Šā brīža ciklisko lejupslīdi tur pamatā nosaka psiholoģiski faktori un enerģijas cenu kāpums, kas visdrīzāk nedarbosies ilgstoši. Atšķirībā no ASV, Eiropas mājsaimniecību finansiālā situācija kopumā ir laba un tās spēs atkal palielināt patēriņu,” piebilst eksperts.
"Šī gada otrajā pusē ekonomikas virzību noteiks lejupejoša spirāle, kuru veidos pieaugošs bezdarbs, optimisms, kas sarūk, un zems patēriņš."
Finanšu ministrs A.Slakteris paziņojis, ka, lai nākamgad nodrošinātu sabalansētu budžetu, trūkst aptuveni 820 miljonu latu, kas ir gandrīz 5% budžeta. Lai mīkstinātu šo iztrūkumu, tiks samazināti gan valsts aparāta tēriņi, gan valsts programmas. Ja nevarēs samazināt tēriņus par 20%-25%, valstī būs nopietnas problēmas, brīdināja ministrs.
Kā atzina R.Karnīte, budžets šobrīd tiek pildīts lēnāk ne tikai tāpēc, ka daudzi uzņēmumi izput – turklāt tie ir vairumā mazie uzņēmumi –, bet tādēļ, ka ir pastiprinājusies nodokļu nemaksāšana.
