Likuma “Par Latvijas valsts karogu” 4. pantā teikts, ka karoga sarkanā krāsa ir karmīns un Valsts heraldikas komisija1 to ir definējusi pēc starptautiskās PANTONE toņu skalas kā PANTONE 1807C (sarkanais tonis) un PANTONE White (baltā krāsa).
PANTONE krāsu skala nosaka poligrāfijas krāsas toņa sastāvu, un to var lietot tikai poligrāfijas darbiem, taču Latvijas valsts karoga ražotāji šo poligrāfijas krāsas toņa sastāvu izmanto audumu krāsošanai, kas nav pareizi. Vilnas, zīda un poliamīda audumiem ir ļoti atšķirīgi krāsu ķīmiskie sastāvi, un visiem zināms, ka audumu nevar krāsot ar neatbilstoša sastāva krāsu – tā neturēsies pie auduma, un tonis var izskatīties pavisam citādāks, nekā sākotnēji plānots. Bez tam, tehnoloģijām attīstoties, mainās un pilnveidojas auduma krāsu sastāvi, tāpēc nav iespējams noteikt vienu konkrētu krāsas ķīmiskā sastāva kodu. Līdz ar to ražotājiem jāuzņemas atbildība par pasūtījumu precīzu izpildi un jāveic dažādu ķīmisko sastāvu krāsu toņu pieskaņošana PANTONE skalai pēc būtības, jo persona, iegādājoties publiskā tirdzniecībā nodotu valsts karogu prezumē, ka tas izgatavots atbilstoši likuma prasībām.
Šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 201.45 pantā paredzēta administratīvā atbildība par Latvijas valsts karoga izgatavošanas kārtības pārkāpšanu – persona, kas izgatavojusi likuma „Par Latvijas valsts karogu” 4.panta prasībām neatbilstošu valsts karogu, var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 20 latiem neatkarīgi no personas tiesiskā statusa (fiziska vai juridiska persona) un valsts karoga izgatavošanas mērķa (tirdzniecībai vai personīgai lietošanai). Taču ne likumā „Par Latvijas valsts karogu”, ne Ministru kabineta 25.09.2001. noteikumos Nr. 412 „Likuma „Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi” (turpmāk tekstā – Ministru kabineta noteikumi Nr. 412) nav nostiprinātas karoga krāsas ar starptautiski atpazīstamiem krāsu kodiem, kas ražotājiem būtu kritērijs pareiza valsts karoga toņa noteikšanai. Kaut arī Valsts heraldikas komisija ir definējusi Latvijas valsts karoga krāsas pēc PANTONE skalas, saskaņā ar nolikumu Valsts heraldikas komisijas lēmumiem nav juridiski saistoša spēka, jo komisijas uzdevums ir sniegt konsultācijas un atzinumus par heraldiskās simbolikas lietojumu dažādu valsts institūciju (bruņoto spēku, robežapsardzes u.c.) simbolikā.
Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, tiesību aktā būtu jānosaka karmīna toņa tehniskie parametri pēc PANTONE skalas, līdzīgi kā tas ir izdarīts Igaunijas Republikas likumā „Par Igaunijas karogu” (Estonian Flag Act – angļu val.), lai tiem būtu juridiski saistošs spēks.
Lietderīgi arī būtu atgriezties pie karogu izgatavotāju licencēšanas sistēmas, kāda Latvijā pastāvēja līdz 2001. gada 29. septembrim, jo:
- lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) Latvijas valsts karoga izgatavošanai, ražotāji būtu spiesti precīzi ievērot normatīvajos aktos noteiktos Latvijas valsts karoga krāsu un proporciju standartus;
- izgatavoto Latvijas valsts karogu kvalitāte pirms nodošanas tirdzniecībā tiktu pārbaudīta un normatīvajiem aktiem neatbilstoši valsts karogi neparādītos tirdzniecībā;
- būtu izveidots kontroles mehānisms (komisija), kas ne tikai izsniegtu licences Latvijas valsts karogu ražošanai, bet nepieciešamības gadījumā sniegtu konsultācijas, kas saistītas ar karogu izgatavošanu un lietošanu, jo šobrīd neskaidros jautājumus par karogu lietošanu personas uzdod Ārlietu ministrijas Valsts protokolam.
Līdzīga licencēšanas sistēma pastāv arī Lietuvā, kas nodrošina vienādu nacionālā karoga standartu visā valsts teritorijā.
Otra būtiskākā konstatētā problēma ir saistīta ar Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošanas kārtību.
Likums „Par Latvijas valsts karogu” tika pieņemts 1994. gadā, kad Latvija piedzīvoja trešo atmodu, tādēļ likumā atrodamas normas, kas atspoguļo tā laika politisko situāciju un Baltijas valstu solidaritāti centienos nosargāt atgūto suverenitāti. Diemžēl pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO situācija būtiski mainījās - aktualizējās jautājums par starptautisko organizāciju un citu valstu karogu lietošanu, karogu protokolāro kārtību. Līdz ar to MK noteikumiem Nr. 412 pievienotās karogu shēmas novecoja un kļuva nepilnīgas. Analizējot abus iepriekš minētos normatīvos aktus, secināju, ka tajos būtu jāveic ap 70% grozījumu, taču juridiskā tehnika šādā situācijā prasa izdot jaunu normatīvo aktu.
Trešā problēma ir saistīta ar Latvijas valsts karoga lietošanu reglamentējošo tiesību normu interpretāciju.
Šis jautājums kļuva aktuāls 2007.gada pavasarī, kad pret septiņiem spāņu un portugāļu jauniešiem tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 93. panta par Latvijas valsts karoga zaimošanu. Toreiz kriminālprocess ieguva plašu rezonansi gan Latvijas sabiedrībā, gan skandālā iesaistītajās valstīs.
Jauniešu advokāti veiksmīgi izmantoja nepilnības likumā, apgalvojot, ka jauniešus nevar apsūdzēt par valsts karoga zaimošanu, jo auduma gabals valsts karoga krāsās nav uzskatāms par valsts simbolu. Kā pamatojumu tam advokāti uzsvēra, ka likums “Par Latvijas valsts karogu” nosaka precīzu valsts karoga garuma un platuma proporciju 1:2, bet norautais auduma gabals neatbilst šai proporcijai, tāpēc nav uzskatāms par valsts karogu.
"Diskutējams ir jautājums, vai Latvijas valsts karoga papildināšana ar kādu attēlu vai uzrakstu būtu tulkojama kā valsts karoga zaimošana vai klajas necieņas izrādīšana valsts simbolam?"
Prokuratūra lūdza Valsts heraldikas komisiju veikt ekspertīzi, kā rezultātā komisija atzina, ka norautais karogs atzīstams par Latvijas valsts simbolu, kaut arī nav izgatavots saskaņā ar likumā “Par Latvijas valsts karogu” noteiktajām karoga garuma un platuma proporcijām. Šis gadījums interesants ar to, ka Valsts heraldikas komisija ir radījusi precedentu, atzīstot audumu Latvijas valsts karoga krāsās par valsts simbolu. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts karogam, kas lietots dekoratīvā nolūkā, vai audumam Latvijas valsts karoga krāsās ir piemērojama tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Latvijas valsts karogam, kas lietots valsts simbola nozīmē. No tā izriet, ka par audumu valsts karoga krāsās zaimošanu, personai var iestāties tāda pati likumā paredzētā atbildība kā par Latvijas valsts karoga zaimošanu.
LAPK 201.44 pantā noteikta administratīvā atbildība par klajas necieņas izrādīšanu valsts simboliem, par ko persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 250 latiem. Normatīvajos aktos nav definēti termini „gods”, „cieņa” un citi, tādēļ tiesai jāveic to kauzālā interpretācija. LAPK 201.44 panta izpratnē jēdziens „klaja necieņa pret valsts simbolu” jāsaprot kā netīra, saburzīta, bojāta vai izbalējuša Latvijas valsts karoga lietošana, kas būtībā ir rūpīgas attieksmes trūkums jeb nevērība pret valsts simbolu.
Šajā sakarā diskutējams ir jautājums, vai Latvijas valsts karoga papildināšana ar kādu attēlu vai uzrakstu būtu tulkojama kā valsts karoga zaimošana vai klajas necieņas izrādīšana valsts simbolam? Piemēram, viena persona uz Latvijas valsts karoga izšuj galvaskausu ar sakrustotiem kauliem, otra – piecstaru zvaigznes, bet trešā - uzrakstu „Dievs, svētī Latviju!”. Vai valsts simbola zaimošana konstatējama visos trīs gadījumos? Kas un pēc kādiem kritērijiem noteiks robežas, kur sākas valsts simbola zaimošana?
Strādājot Valsts protokolā, bieži saņemu jautājumus par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību sēru gadījumos un ikdienā. Pēdējā laikā aktualizējies jautājums arī par citu valstu un Eiropas Savienības karoga lietošanu privātpersonām piederošā īpašumā. Tas liecina par sabiedrības vēlmi izprast spēkā esošās tiesību normas un pareizi lietot Latvijas valsts simbolus. Šajā sakarā gribētu pieminēt kaimiņvalsts Igaunijas pieredzi, kur veiksmīgi risināts jautājums par sabiedrības informēšanu karogu lietošanas jautājumā.
Igaunijas likuma „Par Igaunijas karogu” 15.panta sestajā daļā teikts, ka Valsts kancelejai ir tiesības sniegt oficiālosskaidrojumus par Igaunijas karoga lietošanu. Šī pieredze ir interesanta ar to, ka Valsts kanceleja vienkāršā un saprotamā veidā paskaidro likuma „Par Igaunijas karogu” normas un būtībā sniedz likumakomentāru, kas papildināts ar shēmām un attēliem, kā pareizi lietot Igaunijas karogu. Valsts kanceleja detalizēti apraksta arī karoga pacelšanas kārtību karoga mastā, sniedz padomus gan karogu masta augstuma izvēlē, gan cita veida praktisku informāciju. Šāds likuma komentārs par valsts karoga pareizu lietošanu būtu noderīgs arī mūsu valstī, jo spēkā esošās tiesību normas nesniedz atbildi uz daudziem jautājumiem par Latvijas valsts karoga lietošanu un normatīvo aktu forma ne vienmēr ļauj ietvert praktiskus padomus karogu lietošanā.
Šobrīd Ārlietu ministrijas Valsts protokols ir izstrādājis jaunu likumprojektu par Latvijas valsts karoga tiesisko regulējumu un rudenī plāno to virzīt izskatīšanai MK Valsts sekretāru sanāksmē. Jaunajā tiesību aktā ir noteikta karogu protokolārā kārtība jeb dažāda veida karogu prioritāte pret Latvijas valsts karogu, reglamentēta starptautisko organizāciju karogu lietošana, kā arī pozitīvo tiesību formā fiksētas paražu tiesības, kas nosaka karogu lietošanas vispārīgos principus. Normatīvā akta mērķis ir radīt vienotu karogu lietošanas standartu visā valstī. Paralēli tam noris darbs pie karogu lietošanas rokasgrāmatas izstrādes, kas domāta kā likuma komentārs un sniegs atbildes par karogu lietošanas praktiskiem jautājumiem.
Taču, kamēr jaunais Latvijas valsts karoga likums vēl ir saskaņošanas stadijā, sniegšu īsu ieskatu Latvijas valsts karoga lietošanas vispārīgos principos un apskatīšu Eiropas Savienības karoga lietošanas tiesisko pamatojumu.
Latvijas valsts karoga lietošana
Pirms uzstādīt karogu mastus pie ēkas, jāizlemj, cik karogi tajos tiks lietoti. Nav pieņemts karogu rindā esošos karogu mastus daļēji turēt tukšus, piem., no trim karogu mastiem vienu atstāt bez karoga. Tāpat miera apstākļos vienā karoga mastā nav pieņemts pacelt divus karogus, tādējādi izceļot vienas valsts vai starptautiskas organizācijas pārākumu pār citu valsti vai organizāciju.
Karogu mastos paceltiem karogiem visiem jābūt vienā augstumā, respektīvi, visu pacelto karogu augšējai malai jāatrodas vienā līnijā. Nav pieļaujams, ka karogi pacelti katrs savā augstumā vai stipra vēja laikā kāds no karogiem noslīdējis pusmastā.
Karogu lietošanas etiķete paredz, ka vietās, kur Latvijas valsts karogs ir pacelts pastāvīgi, diennakts tumšajās stundās tas ir jāizgaismo. Praktisku apsvērumu dēļ šo prasību gan vairāk varētu attiecināt uz tiem valsts karogiem, kas atrodas pacelti virs ēkām vai karogu mastos, nevis pie ēku fasādēm.
Karoga kāta turētāja attiecībai pret ēkas fasādi vajadzētu būt 40°, jo šāds leņķis ļauj karogam atvērties – tā audums nesakļaujas kopā.
MK noteikumu Nr. 412 15. punktā ir uzskaitītas prasības karoga kāta izgatavošanai, taču nav noteikta karogu mastu izgatavošanas kārtība. Karoga masts tiek pielīdzināts karoga kātam, tādēļ pēc analoģijas tam jābūt baltā krāsā.
Karoga masta augstumu izvēlas proporcionāli ēkas augstumam – jo augstāka ēka, jo augstāks var būt karoga masts. Pie individuālajām dzīvojamām ēkām ieteicams izvēlēties 7 m augstu karoga mastu, jo masta augstums parasti atbilst septiņām karoga platuma vienībām. Savukārt parkos un laukumos karogu masti var būt pat 10 m augsti, jo brīvā dabā tie izskatās mazāki nekā ja atrodas tuvu pie ēkām. Izvēloties karoga masta augstumu, jāņem vērā fakts – jo augstāks masts, jo lielāku vēja slodzi karogam būs jāiztur.
Karoga kātam jābūt taisnam, gludam, baltā krāsā, ar īpaši veidotu uzgali, kas ir vai nu konusa formā, vai plakana metāla elipse ar vai bez nacionālās simbolikas vidū. Savukārt karoga kāta turētājs, ko izmanto pie ēkas fasādes, var būt jebkurā krāsā – parasti tā ir tumši brūna vai melna.
Izvēloties vietu karoga kāta turētājam pie ēkas fasādes, jāaprēķina tā atrašanās augstums – pie ēkas fasādes pacelta karoga apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 2,5 m no zemes. Šī prasība ietverta MK noteikumu Nr. 412 2. punktā.
Karoga auduma izvēle
Karogi pie ēkām ir pakļauti saules, vēja un lietus iedarbībai, kas samērā īsā laika periodā var sabojāt karogu un padarīt lietošanai nederīgu, tāpēc būtu rūpīgi jāizvēlas karoga auduma materiāls, lai tas kalpotu ilgi un būtu viegli kopjams.
Karogu vēlams izgatavot no viegla, bet izturīga materiāla, kas vējā plīvotu. Viegla materiāla priekšrocība ir arī tā, ka tas, lietū samirkstot, ātri izžūst. Vilnas vai pusvilnas karogus pie ēkas fasādēm lietot nav ieteicams, jo tie neplīvo un samirkuši kļūst ļoti smagi. Piemirkušu un smagu karogu vējš ātri saplēsīs vai pat noraus no masta. Šāds karogs stiprā vējā ar savu svaru var salauzt pat karoga kātu, kas darināts no koka.
Prakse liecina, ka vispiemērotākie Latvijas laika apstākļiem ir poliamīda (neilona) karogi ar 100% krāsas noturību. Kokvilnas karogi, lai arī būtiski lētāki, ir grūti kopjami, saules un lietus ietekmē ātri zaudē sākotnējo krāsu un absorbē vairāk netīrumu par poliamīda karogiem, tādēļ bieži jāmazgā.
"Karogu lietošanas etiķete paredz, ka vietās, kur Latvijas valsts karogs ir pacelts pastāvīgi, diennakts tumšajās stundās tas ir jāizgaismo."
Lietošanai telpās savukārt var izvēlēties smagāka un biezāka auduma karogus – ideālā variantā pusvilnas karogu, jo tas maz burzās un ir viegli kopjams. Pusvilnas karogi telpās izskatās grezni un ir lietojami ilgu laiku, tādēļ to cena attaisno kvalitāti.
Lietošanai telpās karogus var izgatavot aplikācijas tehnikā vai izšūt, savukārt lietošanai pie ēkas jāizvēlas karogi, kam attēls uzdrukāts ar krāsu, jo tie ir izturīgāki pret apkārtējās vides ietekmi.
Ja pie ēkas plānots pacelt vairākus valstu vai starptautisko organizāciju karogus, tai skaitā arī pilsētas karogu, būtu vērts padomāt par karogu kolekcijas izveidošanu, lai visi karogi gan pēc materiāla, gan izpildījuma būtu vienotā stilā.
Latvijas valsts karoga izmēru pie ēkas fasādes ieteicams izvēlēties 0,75 m x 1,5 m, karoga kāts attiecīgi tad ir 2,5 m garš. Savukārt karoga mastam piemērotāks lielāks karogs – 1 m x 2 m, karoga masta augstums 6–10 m, atkarībā no ēkas augstuma.
Ja kopā ar Latvijas valsts karogu tiek lietoti citi karogi, to platums (vertikālā mala) jāpieskaņo Latvijas valsts karoga platumam neatkarīgi no karoga garuma (horizontālās malas) proporcijas.
Karogu lietošanas principi pie ēkām
Likuma „Par Latvijas valsts karogu” 2. pantā minētas 11 dienas, kad pie iestāžu, organizāciju, uzņēmumu un dzīvojamām ēkām atbilstošā noformējumā obligāti paceļams Latvijas valsts karogs.
Kaut arī MK 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 „Likuma „Par Latvijas valsts karogu” piemērošanas noteikumi” nenosaka konkrētu diennakts laiku, kad Latvijas valsts karogs būtu jāpaceļ un jānolaiž, tiek pieņemts, ka svētkos, atzīmējamās dienās un Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos Latvijas valsts karogu jāpaceļ ne vēlāk kā plkst. 8.00 no rīta un jānolaiž ne agrāk kā plkst. 22.00, jo šo laiku uzskata par sabiedrības „aktīvās darbības laiku”. Šāds valsts karoga pacelšanas un nolaišanas laiks oficiāli noteikts arī Igaunijas likumā „Par Igaunijas karogu”. Tomēr rudens un ziemas sezonā, kad saule aust vēlāk un riet krietni agrāk, sabiedrības „aktīvās darbības laiks” ir īsāks, līdz ar to valsts karogu varētu pacelt ne vēlāk kā plkst. 9.00 un nolaist ne agrāk kā plkst. 20.00.
Šobrīd normatīvie akti nenosaka karogu protokolāro kārtību Latvijā, taču, ņemot vērā vispārpieņemtos karogu lietošanas principus, Eiropas valstu pieredzi un diplomātiskā protokola normas, Valsts protokols ir izstrādājis šādu karogu protokolāro kārtību (saīsinātā kārtība):
- Latvijas valsts karogs – goda vietā;
- citu valstu karogi latviešu alfabēta kārtībā;
- starptautisko publisko organizāciju karogi (ANO, ES, NATO utt.) latviešu alfabēta kārtībā;
- Latvijas pilsētu karogi;
- iestāžu, uzņēmumu vai sabiedrisko organizāciju karogi.
Latvijā karogam goda vieta pie ēkas fasādes ir kreisajā malā, skatoties virzienā uz ēku. Tas ir tādēļ, ka, namatēvam ejot laukā no ēkas sagaidīt viesi, Latvijas valsts karogs atrodas labajā pusē, bet, nākot ar viesi atpakaļ ēkā, viesis vienmēr ir goda vietā pie namatēva labās rokas un viesu karogs līdz ar to atrodas ēkas labajā pusē.
Strādājot Valsts protokolā, bieži saņemu jautājumus, vai privātpersonas pie savām dzīvojamām ēkām drīkst lietot citas valsts karogu. Latvijā neviens normatīvais akts neaizliedz privātpersonām savā īpašumā lietot citas valsts karogu, ja vien tas ir oficiāli atzīts valsts simbols. Normatīvie akti Latvijā aizliedz lietot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas karogus. Tas nozīmē, ka ikviena privātpersona pie savas dzīvojamās ēkas vai uzņēmuma drīkst lietot citas valsts karogu, garantējot šim karogam pienācīgu cieņu – tam jābūt tīram un izgludinātam, karogs nedrīkst būt bojāts vai izbalējis. Tajā pašā laikā vēršu lasītāju uzmanību, ka citas valsts karoga lietošana citai fiziskai vai juridiskai personai, pašvaldībai vai valstij piederošā īpašumā ir jāsaskaņo ar attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieku.
Eiropas Savienības karoga lietošana
Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti Eiropas Savienības karoga lietošanu neregulē. Igaunijas un Lietuvas normatīvie akti paredz, ka Eiropas Savienības karogu lieto Eiropas dienā (9. maijā) pie noteiktu valsts pārvaldes iestāžu ēkām un Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā – pie noteiktu valsts pārvaldes iestāžu ēkām un vēlēšanu iecirkņiem. Latvijas normatīvie akti šo jautājumu neregulē.
Eiropas Savienības karogs ir simbols, kuru lietojot sabiedrībai tiek nodots vēstījums, tāpat kā lietojot jebkuru citu simbolu. Izvēloties lietot Eiropas Savienības karogu, būtu jāatbild uz jautājumu - kādu vēstījumu vēlamies nodot apkārtējiem cilvēkiem? Eiropas Savienības karogu pie savas ēkas lieto Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, un tam ir loģisks pamatojums – šī institūcija ir deleģēta pārstāvēt Eiropas Savienības intereses mūsu valstī.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantu pašvaldības un nozaru ministrijas ir atvasinātas Latvijas Republikas publiskās personas un saskaņā ar šā likuma 5. pantu pārstāv Latvijas Republiku, nevis Eiropas Savienību. Līdz ar to Latvijas valsts pārvaldes iestādēm būtu jālieto tikai Latvijas valsts karogs un jāatsakās no Eiropas Savienības karoga lietošanas, jo tam nav tiesiska pamatojuma. Pie vietējo un rajonu pašvaldību (domju, padomju) ēkām kopā ar Latvijas valsts karogu varētu lietot arī pilsētas karogu, jo pašvaldība pārstāv ne tikai Latvijas valsti, bet arī konkrēto administratīvo teritoriju un tās iedzīvotājus.
Šajā sakarā aktuāls kļūst jautājums, vai Eiropas Savienības karogs būtu jālieto pie viesnīcām? Viesnīcās apmetas tūristi arī no tādām valstīm kā Šveice, Norvēģija, ASV, Japāna, Izraēla – valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Tādējādi, paceļot ES karogu, šo valstu tūristi netiešā veidā tiek diskriminēti. Apvienoto Nāciju Organizācija pārstāv visas pasaules tautas un valstis, tādēļ varbūt lietderīgāk būtu lietot šīs organizācijas karogu, saglabājot politisku neitralitāti un simboliski norādot, ka visi viesi konkrētajā viesnīcā ir vienādi gaidīti. Optimālais risinājums būtu pie viesnīcām pacelt tikai divus karogus – Latvijas valsts karogu un viesnīcas karogu, nepieciešamības gadījumā varētu lietot arī tās valsts karogu, kura investējusi viesnīcas attīstībā (celtniecībā) vai tās pilsētas karogu, kurā viesnīca atrodas. Jāpiebilst, ka Eiropas valstīs pie viesnīcām lielākoties tiek lietots tikai viesnīcas karogs, neveidojot karogu rindu no dažādu valstu un Eiropas Savienības karogiem.
Eiropas Savienības karogu ikviena persona var pacelt Eiropas dienā – 9. maijā, tādējādi simboliski paužot lojalitāti Eiropas Savienībai un Latvijas dalībai šajā organizācijā.
Karogu lietošana sēru gadījumos
MK 25.09.2001. noteikumi Nr. 412 nosaka Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību sēru gadījumos. Ja Latvijas valsts karogs paceļams sēru noformējumā, virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma (vertikālās malas) tā, lai tās gali brīvi plīvotu visā karoga platumā.
Mastā uzvilkto Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes. Ja Latvijas valsts karogs tiek lietots kopā ar citiem karogiem, pusmastā nolaiž vienīgi Latvijas valsts karogu. Citu valstu, starptautisko publisko organizāciju karogus, pilsētu un uzņēmumu karogus sēru noformējumā nelieto.
Kā pareizi nolaist karogu pusmastā? Karogu lietošanas etiķete paredz, ka karogu, kas ir pastāvīgi pacelts mastā, nolaiž par 1/3 no masta kopējā augstuma. Šādi pusmastā nolaistu karogu, sēru laikam beidzoties, atkal paceļ masta galā. Savukārt, ja valsts karogs pastāvīgi netiek turēts mastā, to sēru noformējumā paceļ šādi: vispirms karogu uzvelk līdz pašai masta augšai un tikai tad nolaiž par 1/3. Kad sēru laiks beidzies, karogu no pusmasta stāvokļa atkal paceļ līdz masta augšai un tikai tad nolaiž pavisam. Militārā etiķete nosaka, ka, karogu paceļot un nolaižot, tas nedrīkst pieskarties zemei, tādēļ šo ceremoniju veic divi cilvēki – viens tur karoga audumu, otrs veic karoga pacelšanu. Šo principu varētu ieteikt arī Latvijas iedzīvotājiem, jo tādējādi varam izvairīties no karoga notraipīšanas.
Juridiskā atbildība
Nav pieļaujama netīra, izbalējuša, bojāta vai saburzīta Latvijas valsts karoga lietošana, jo saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44
pantu to var tulkot kā klajas necieņas izrādīšanu valsts simbolam un persona var tikt administratīvi sodīta ar naudas sodu līdz 250 latiem.
Ja persona nepaceļ valsts karogu likuma „Par Latvijas valsts karogu” 2. panta 5. punktā minētajos datumos vai paceļ valsts karogu neatbilstošā noformējumā (piem., atceres vai sēru dienā bez sēru noformējuma), personu var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pantu un sodīt ar naudas sodu līdz 30 latiem.
Savukārt Krimināllikuma 93. pantā teikts, ka par Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, iznīcināšanu vai zaimošanu citā veidā (piem., dedzināšanu, mīdīšanu kājām utt.) persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Īpašos gadījumos rīkojumu par Latvijas valsts karoga pacelšanu var izdot Ministru kabinets vai pašvaldība. Rīkojumā tiek norādīts, vai tam ir juridiski saistošs spēks vai tikai rekomendējošs raksturs. Piemēram, vietējā pašvaldība sakarā ar traģiskiem notikumiem konkrētā administratīvajā teritorijā var izsludināt sēru dienu un noteikt, ka šajā dienā Latvijas valsts karogs pie ēkām paceļams sēru noformējumā. Ja rīkojumā teikts, ka pašvaldība iesaka pacelt valsts karogu, godinot bojā gājušo cilvēku piemiņu, tad par šāda rīkojuma nepildīšanu personu nevar administratīvi sodīt, jo rīkojumam ir rekomendējošs raksturs, tomēr ētisku apsvērumu dēļ valsts karogs sēru noformējumā būtu jāpaceļ.
Sīkāku informāciju par Latvijas valsts karoga vai citu karogu lietošanu var saņemt Ārlietu ministrijas Valsts protokolā, zvanot raksta autorei pa tālr. 67016208 vai rakstot pa e-pastu: stipre@inbox.lv.
1 Uzziņai: Latvijas Republikā pirmo reizi šāda institūcija - Heraldiskā komiteja - ar likumu tika izveidota 1923. gada 4. jūnijā („Likums par pašvaldību iestāžu ģerboņiem”, 1923. g. 4. jūnijs). Savas darbības laikā (1923-1939) tā izveidoja saskaņotu, Eiropas heraldikas tradīcijām atbilstošu heraldisko sistēmu, kas aptvēra gan valsts un apgabalu, gan arī pilsētu ģerboņus. Komiteja darbojās tiešā Valsts prezidenta kontrolē. Valsts heraldikas komisijas darbība pēc neatkarības atgūšanas tika atjaunota 1997. gada 28. novembrī ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa izdoto rīkojumu „Par Heraldikas komisiju" (Nr. 5) un šobrīd darbojas Valsts prezidenta institūcijas paspārnē. 2003. gada 26. jūnijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izdeva rīkojumu "Par Valsts heraldikas komisiju", ar kuru tika precizēti komisijas uzdevumi, kā arī nedaudz mainīts un papildināts komisijas sastāvs. Ar 26. jūnija rīkojumu spēku zaudēja 1997. gada 28. novembra rīkojums. Heraldikas komisija izstrādāja savu nolikumu, kuru Valsts prezidente apstiprināja 2003. gada 25. novembrī.
