Jauna likuma nepieciešamība parādījās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas
Savienībā un NATO, kad aktuāls kļuva jautājums par starptautisko organizāciju un
citu valstu karogu lietošanas protokolāro kārtību un prioritātēm attiecībā pret
Latvijas valsts karogu, taču normatīvie akti šos jautājumus nereglamentēja.
Savukārt Ministru kabineta noteikumu pielikumā pievienotās karogu shēmas bija
novecojušas un nepilnīgas.
Saeimā, debatējot par Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, asas vārdu pārmaiņas izraisīja deputāta Igora Aleksandrova (JL) priekšlikums – izkārt karogu pie privātmājām tikai divos datumos – 4. maijā un 18. novembrī - līdz brīdim, kamēr tautas kalps paziņoja, ka atsauc savu priekšlikumu, paužot cerību, ka tiks mīkstināts Administratīvo pārkāpumu kodekss, kas vairs neparedzēs stingrus sodus par karoga neizkāršanu.
Sarkanbaltsarkanais karogs – Latvijas valsts simbols
Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma I nodaļas 2. pantu Latvijas valsts karogs ir Latvijas valsts simbols.
Latvijas Republikas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru. Karoga sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2, platuma un garuma attiecība – 1:2. Paraugs un atbilstošie izmēri ir norādīti šā likuma 1. pielikumā.
Latvijas valsts karoga likums nosaka vienotus valsts karoga un citu karogu lietošanas principus pie ēkām un telpās, amatpersonu darba kabinetos, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dienās, svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī uz amatpersonu dienesta automašīnām un dekoratīvos nolūkos. Tas paredz valstī ieviest Latvijas valsts karoga vimpeļa lietošanas tradīciju, līdzīgi kā tas ir ziemeļeiropas valstīs.
"Atzinumu par Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību likuma normām sniedz Valsts heraldikas komisija."
Likumā pirmo reizi noteikta karogu protokolārā kārtība jeb savstarpējā prioritāte, kādā lietojami dažāda veida karogi. Likums paredz, ka Latvijas valsts karogs vienmēr atrodas goda vietā, tam seko citu valstu karogi, starptautisku publisku organizāciju karogi (piem., Eiropas Savienības, NATO utt.) un citi karogi. Gadījumos, ja personai rodas jautājumi par karogu lietošanas niansēm un etiķeti, skaidrojumu par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību saskaņā ar starptautiskā diplomātiskā protokola normām sniegs Ārlietu ministrijas Valsts protokols.
Latvijas valsts karoga un citu karogu lietošana pie ēkām un telpās
Jaunais likums nosaka valsts karoga lietošanas principus pie ēkām un telpās, kā arī reglamentē karoga lietošanu svētku, atceres, atzīmējamās dienās, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dienās.
Ja kopā ar Latvijas valsts karogu pie ēkas fasādes lieto citu karogu, to novieto labajā pusē, bet Latvijas valsts karogu – kreisajā pusē, skatoties uz ēkas fasādi (2. pielikuma 1. punkts).
Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma jaunais likums nosaka, ka valsts karogs ir pastāvīgi lietojams arī pie ministriju, tiesu, ģenerālprokuratūras, Tiesībsarga biroja un republikas pilsētu un novadu domju ēkām. Arī pie visām izglītības iestādēm karogs turpmāk plīvos pastāvīgi, neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts un pašvaldību vai privātpersonu dibinātas izglītības iestādes.
Ja Latvijas valsts karogu kopā ar citiem karogiem telpā lieto neiezīmētā vietā, Latvijas valsts karogu novieto kreisajā karogu rindas malā, bet citus karogus – pa labi no tā protokolārajā kārtībā, skatoties uz karogu rindu (2. pielikuma 2. punkts).
Turpmāk likums uzliek par pienākumu Latvijas valsts karogu lietot arī Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta un Ministru kabineta locekļu, kā arī tiesnešu, ģenerālprokurora un tiesībsarga darba kabinetos. Arī Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību vadītāju darba kabinetos turpmāk būs jālieto Latvijas valsts karogs.
Likumā reglamentēta Latvijas valsts karoga lietošana uz galda starpvalstu, starpvaldību un starpresoru sarunu vai līgumu parakstīšanas laikā, kā arī preses konferencēs. Šos valsts karoga lietošanas principus varēs izmantot arī privātpersonas.
Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās
Tāpat kā līdz šim, karogs pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām būs jāpaceļ 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. 1. maijs ir Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas svētki, 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena, 11. novembris – Lāčplēša diena, 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena.
Savukārt karogs sēru noformējumā jālieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. 25. marts un 14. jūnijs ir Komunistiskā terora upuru piemiņas dienas, 17. jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena, 4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena un decembra pirmā svētdiena – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena.
Likums nosaka, ka Latvijas valsts karogu, garantējot tam pienācīgu cieņu, var lietot tautas, reliģiskos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos.
"Ja personai radīsies jautājumi par karoga lietošanas niansēm un etiķeti, skaidrojumu par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību saskaņā ar starptautiskā diplomātiskā protokola normām sniegs Ārlietu ministrijas Valsts protokols."
Lietuvas valsts atjaunošanas dienā – 16. februārī – līdzās Latvijas valsts karogam Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Saeimas un Ministru kabineta novieto Lietuvas nacionālo karogu; Igaunijas Republikas dibināšanas dienā – 24. februārī – novieto Igaunijas karogu. Turpmāk šajos datumos Latvijas valsts karogs vairs nebūs obligāti jāpaceļ pie dzīvojamām ēkām, līdzīgi kā tas ir noteikts Lietuvas un Igaunijas likumos.
Latvijas valsts karoga lietošana sēru gadījumos
Latvijas valsts karogam sēru noformējumā virs karoga pie kāta piestiprina melnu lenti, kuras platums ir 1/20 no karoga platuma un garums atbilst karoga platumam. Mastā uzvilktu Latvijas valsts karogu nolaiž pusmastā bez sēru lentes. Vietās, kur Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citiem karogiem, sēru noformējumā lieto tikai Latvijas valsts karogu. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi karoga nolaišana pusmastā nozīmē nolaist karogu tikai par 1/3 no karoga masta kopējā augstuma.
Likumā iekļauta līdz šim nebijusi norma par valsts karoga lietošanu bērēs. Ja aizgājēja piederīgie vēlas, bēru ceremonijas laikā zārku var apklāt ar Latvijas valsts karogu. Pirms zārka nolaišanas kapā vai pirms nelaiķa kremēšanas Latvijas valsts karogu noņem no zārka, saloka un nodod nelaiķa tuviniekiem.
Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos
Likums nosaka: “Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no likuma 2. pantā noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru proporcija.” Latvijas valsts karoga lietošana dekoratīvos nolūkos var izpausties kā ēkas fasādes vai telpas dekorēšana ar auduma lentēm Latvijas valsts karoga krāsās vai, piemēram, valsts karoga taisnstūrveida vimpeļu izmantošana pilsētas ielu noformēšanai valsts svētkos.
Lietojot Latvijas valsts karogu dekoratīvos nolūkos, tas saglabā valsts simbola statusu un tam garantējama pienācīga cieņa. Tas nozīmē, ka arī tajos gadījumos, kad Latvijas valsts karogs tiks lietots dekoratīvos nolūkos, tam tiks piemērota tāda pati tiesiskā aizsardzība kā pašam Latvijas valsts karogam. Jāņem vērā, ka valsts karogu dekoratīvos nolūkos var lietot tādās vietās un apstākļos, kas garantē tam cieņu.
Latvijas valsts karoga attēlu drīkst izmantot, garantējot tam pienācīgu cieņu. To aizliegts izmantot kā preču vai pakalpojumu zīmi.
Aizliegums lietot Latvijas valsts karogu
Tāpat likumā paredzēti gadījumi, kad valsts karogu lietot aizliegts, piemēram, pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī vai kurām tiek veikts fasādes remonts, kā arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.
Aizliegts lietot arī bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu, piemēram, saburzītu, apzīmētu, aprakstītu utt. Latvijas valsts karogu. Likums nosaka, ka lietošanai nederīgu karogu iznīcina diskrētā veidā, publiski nepieejamā vietā sadalot pa krāsu lentām. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi karoga iznīcināšana diskrētā veidā nozīmē, ka tas netiek darīts demonstratīvi un sabiedriskā vietā. Savukārt karogs jāsadala pa krāsu lentēm tādēļ, lai to vairs nevarētu atpazīt kā valsts karogu.
Latvijas valsts karoga vimpelis
Pirmo reizi Latvijas vēsturē ar likumu ir nodibināts Latvijas valsts karoga vimpelis – trapecveida auduma lente Latvijas valsts karoga krāsās un krāsu proporcijās. Vimpeļa platuma un garuma attiecību proporcijas norādītas šā likuma 3. pielikumā. Vimpeli nav paredzēts lietot karoga kātā pie ēkas fasādes, un tam ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā Latvijas valsts karogam. Likums nosaka, ka karoga vimpelis neaizstāj Latvijas valsts karogu likumā noteiktajos gadījumos, kas nozīmē, ka valsts svētkos un atceres dienās karoga mastā attiecīgā noformējumā jāpaceļ Latvijas valsts karogs, nevis karoga vimpelis.
Saskaņā ar vispārpieņemto praksi karoga vimpeļus lieto karogu mastos ikdienā un lai aizpildītu tukšos karogu mastus pie ēkām.
Latvijas valsts karoga lietošanas uzraudzība
Turpmāk atzinumus par Latvijas valsts karoga, karoga attēla un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību likuma normām sniegs Valsts heraldikas komisija.
Par Latvijas valsts karoga zaimošanu, klajas necieņas izrādīšanu tam un tā lietošanas kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
"Lietošanai nederīgu karogu iznīcina diskrētā veidā, publiski nepieejamā vietā sadalot pa krāsu lentām."
Par likumā noteikto karoga lietošanas noteikumu neievērošanu Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Naudas sods līdz 50 latiem par valsts karoga nepacelšanu svētku un atceres dienās vairs nebūs vienīgā iespējamā sankcija. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, kā alternatīvu naudas sodam varēs piemērot arī brīdinājumu.
Šie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl nav pieņemti un stājušies spēkā, šis priekšlikums ir skatīts tikai 2. lasījumā, un pie tā joprojām strādā Saeimas Juridiskā komisija.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas
Likums stājas spēkā 2009. gada 18. novembrī – dienu pēc tā izsludināšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
Līdz šā likuma 22. panta pirmās daļas 3. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010. gada 1. janvārim piemērojami Ministru kabineta 1996. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 252 “Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Savukārt Ministru kabinetam, pamatojoties uz likumā noteikto deleģējumu, līdz 2010. gada 1. maijam jāizdod noteikumi, kas reglamentēs Latvijas valsts karoga, Latvijas valsts karoga vimpeļa un Latvijas valsts karoga attēla toņus atbilstoši materiālam un tehnikai; Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa pacelšanas un izvietošanas laiku, augstumu un lietošanas kārtību, kā arī karoga kāta un masta izgatavošanas un noformēšanas kārtību. Ministru kabineta noteikumos tiks reglamentēti arī gadījumi, kad Latvijas valsts karogu jālieto kopā ar starptautiskas publiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Savienības, karogu.
Ja normatīvais akts ierobežo indivīda tiesības, viņš var tās aizstāvēt Administratīvajā tiesā vai nepieciešamības gadījumā vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā.
