Kas valstij jūras piekrastē sakārtojams
Patiesības labad ir jāuzsver, ka valsts centieni juridiski sakārtot visus jūras piekrastes uzmērīšanas un likumiski pamatotas apsaimniekošanas noregulējumus ir saskatāmi teju kopš pašiem pirmajiem atjaunotās republikas patstāvības gadiem. Valdība un likumdevējs atsevišķos likumos jau vismaz kopš 1995. gada ir fiksējis virkni normu, kas skaidro jēdzienus, regulē jūras piekrastes atsevišķu posmu juridisko piekritību, kā arī piekrastes apsaimniekošanas nianses. Piemēram, "Zvejniecības likumā"(pieņemts 1995. gada 28. aprīlī) noteikts un skaidrots „tauvas joslas” jēdziens, kā tā nosakāma, kādām speciālām zīmēm norobežojama dabā, kā tā apzīmējama zemes īpašumu plānos kā lietošanas tiesību ierobežojums. Tauvas joslas platums jūras piekrastē tika noteikts no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, un tās platums ir 20 metri. Savukārt 1997. gada 25. februārī pieņemtais "Aizsargjoslu likums" skaidro pludmales (jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija), krasta kāpu aizsargjoslas (kuras sastāvā ietilpst arī tauvas josla un kura tiek noteikta kā ne mazāk kā 300 m plata josla sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija) jēdzienus. Turklāt likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (pieņemts 1995. gada 11. aprīlī) papildus regulēja nosacījumus, kā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Zemkopības un Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatās ierakstāma valstij piederošā un piekrītošā zeme, valsts iestāžu un uzņēmumu valdījumā esošās ēkas (būves), kā arī valsts zeme, kas nepieciešama valstij piederošo objektu uzturēšanai atbilstoši zemes ierīcības projektiem, ja Ministru Kabinets nav noteicis citādi. Virkne saistošu normatīvu atrodama Civillikumā, likumā "Par ostām", "Ķemeru nacionālā parka likumā",vairākos citos normatīvajos aktos. Apzinoties daudzviet likumdošanas gaitā konstatētās nepilnības, ilgstošo piekrastes teritoriju piederības juridisko nesakārtotību, Ministru Kabinets nolēma izstrādāt īpašu Koncepciju "Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda" - un šī Koncepcija tika pieņemta ar Ministru Kabineta 2004. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 118 (prot. Nr. 714.§).
Sarežģījumi, kas bija jāatrisina Koncepcijai
Šīs publikācijas mērķis nav atspoguļot visus aspektus, kas 40 lappušu dokumentam bija jāatrisina. Koncepcijas kopsavilkumā tika izklāstīta risināmā jautājuma būtība - Ministru Kabinets ar šo 2004. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 118 atbalstīja koncepcijas kopsavilkumā ietverto risinājuma 1. variantu, kas noteica, ka visa Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla (ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi) ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Savukārt kopsavilkumā, kas apstiprināts ar 2008. gada 29. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 241, konstatēts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes josla joprojām nebija reģistrēta zemesgrāmatā, jo tas saistīts ar vairākām problēmām - tās skāra gan reģistrācijas, gan apsaimniekošanas izmaksu finansēšanas, gan pašu reģistrācijas procedūru.
"Piekrastes joslas viena mala ir mainīgs lielums, to ietekmē dažādas parādības: paisums, bēgums, vētra, cilvēka darbības sekas, erozija u. tml."
Taču problēmas radīja fakts, ka piekrastes joslas viena mala ir mainīgs lielums, ko ietekmē dažādas parādības (paisums, bēgums, vētras, cilvēka darbības sekas, erozija u. tml.), kā arī piekrastes joslu ietverošo īpašumu struktūras sadrumstalotība.
Tālākā administrējošo lēmumu pieņemšana situācijas risināšanā radīja visai negaidītu pavērsienu. Proti, Ministru Kabineta komitejas 2006. gada 13. februāra sēdes protokollēmumā (prot. Nr.711.§) Tieslietu ministrijai tika uzdots sagatavot un sešu mēnešu laikā Ministru Kabinetam iesniegt grozījumus tobrīd spēkā esošajā Koncepcijā. Rezultātā Tieslietu ministrijas koordinētā darba grupa, strādājot pie grozījumu izstrādes, konstatēja, ka Zemkopības ministrijas vadībā izstrādātā Koncepcija "ir stipri novecojusi, tā neatbilst spēkā esošajai normatīvajai bāzei un reālajai situācijai un vairs nerisina tajā analizēto problēmu". Šā iemesla dēļ tika nolemts Koncepciju izstrādāt jaunā redakcijā.
Pagalam darbs un materiāls?
Kā varēja notikt, ka aptuveni divus gadus Zemkopības ministrijas speciālistu vadībā vismaz divarpus desmiti valsts ierēdņu, dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji bija regulāri pulcējušies, konsultējušies, saskaņojuši viedokļus, rakstījuši Koncepcijas projekta sadaļas un tomēr radījuši reālās dzīves prasībām neatbilstošu dokumentu? Bet ar 2008. gada 29. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr. 241 apstiprinātajā Koncepcijas variantā teikts: "Neatrisinot jautājumu par piekrastes ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiek apgrūtināta šīs teritorijas attīstība, piesaistot struktūrfondu līdzekļus. Būvniecības likumā noteikts, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja tā apbūve tiek veikta saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un šo plānojumu sastāvā esošajiem apbūves noteikumiem un, noslēdzot līgumu, apbūve ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks). Tāpēc nebūs iespējama struktūrfondu līdzekļu apguve piekrastes zvejas infrastruktūras ierīkošanai (zvejas laukumi, laivu piestātnes u.c.), kā arī cita veida finanšu resursu piesaiste, kas negatīvi atsauksies uz apsaimniekošanas iespējām. Nesakārtots paliks apsaimniekošanas finansējuma jautājums, kas rada virkni citu problēmu, piemēram, nākotnē būs apgrūtināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību, kuras attiecas uz peldvietu ūdens kvalitāti, to monitoringu, peldvietu ūdeņu klasifikāciju un sabiedrības informēšanu par peldvietu ūdens kvalitāti. Turpinoties piekrastes infrastruktūras, krasta kāpu, stāvkrastu un pludmaļu noskalošanās procesiem un neveicot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, Latvijas valsts zaudēs būtisku daļu savu īpašumu. Tas kļūst par citu personu īpašumu."
"Piekrastes apsaimniekošanas slogs galvenokārt ir pašvaldību ziņā. Tomēr, ņemot vērā, ka piekrastes josla saskaņā ar spēkā esošo likumu bāzi pieder valstij, pašvaldībai nav pienākums apsaimniekot to piekrastes teritorijas daļu, kas nav tās īpašums."
Nav šaubu, ka saimnieciskās sekas Latvijas valstij tādējādi rastos iespaidīgas, kuru apjomu naudas izteiksmē aprēķināt ir gandrīz vai neiespējami.
Kādi ir bijuši tālākie sarežģītā jautājuma risinājuma meklējumi? Izveidota darba grupa noraidītā dokumenta izvērtēšanai, kurā iesaistīti vairāk nekā 30 dažādu valsts iestāžu darbinieki no Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts zemes dienesta, Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas (pēdējā koordinēja pārstrādes procesu pēc divu gadu darba nāca klajā ar koriģētu Koncepciju).
Intervijā portālam LV.LV Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vadītāja Ingrīda Reizina atzina, ka līdzīga mēroga valsts analītisko dokumentu, projektu sastādīšana un saskaņošana patiešām nereti prasa visai ilgu laiku un arī šajā gadījumā Koncepcijas pārstrādei veltītie nepilnie divi gadi nebūtu jāuzskata par tā vai citādi novilcinātu, neapdomīgi patērētu laiku.
Koncepcija jauna, uzdevums - iepriekšējais
Arī pārstrādātajai Koncepcijai ir jānosaka, kas ir Latvijas valsts īpašums Baltijas jūras piekrastē un cik liels tas ir palicis pēc Zemes reformas. Reiz noteikto zemes īpašumu robežu situācija dabā nemitīgi mainās noskalošanās un citu augsnes erozijas procesu ietekmē, jau tagad virkne no pirms nedaudziem gadiem atjaunoto īpašumu robežām ietver visu jūras piekrasti un atrodas jūrā. Nav sagaidāms, ka piekrastes erozija varētu piepeši apstāties. Gluži pretēji – erozijas procesi turpināsies un ļoti strauji daudzās piekrastes vietās, piemēram, Lapmežciemā, Jūrkalnē un citur krasts gadā tiek noskalots no 2 līdz 5 metriem. Tāpēc valstij ir svarīgi zināt, kā samazinās tās īpašums piekrastē, pakāpeniski pārejot citu personu īpašumā. Piekrastes joslas aptuvenā platība saskaņā ar 2004. gadā spēkā bijušās Koncepcijas datiem, kas nav īpaši nozīmīgi mainījušies arī šodien, ir 1651,5 hektāri (apmēram 500 km garumā), no tās tobrīd 907,3 ha valsts zemes nebija ierakstīta zemesgrāmatā, tajā skaitā:
1. fizisko personu īpašumi un tiesiskie valdījumi – 370 (156,7 ha), no tiem 9 (16,3 ha) neuzmērīti,
2. fizisko personu lietojumi – 20 (1,6 ha), no tiem 13 (1,2 ha) neuzmērīti.
3. juridisko personu īpašumi – 47 (43,9 ha),
4. valsts īpašumi – 68 (217,4 ha),
5. valsts lietojumi un valstij piekritīgā zeme – 115 (947,1 ha), no tiem neuzmērīti 107 (907,3 ha),
6. pašvaldības īpašumi – 35 (70,2 ha),
7. pašvaldības lietojumi un pašvaldībai piekritīgā zeme – 63 (214,6 ha), no tiem neuzmērīti 56 (186 ha).
"Mūsu valsts domāšanas un lemšanas mehānisms mēdz būt tik robusts un pat lempīgs, ka tas ievērojami kavē tautsaimniecības attīstību."
Tā kā Koncepcijā galvenais uzsvars tiek likts tikai uz tiesiskajiem aspektiem jeb piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā, piekrastes apsaimniekošanas slogs galvenokārt ir pašvaldību ziņā. Apsaimniekošana tiek īstenota saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 2. punktu, kas nosaka pašvaldībai pienākumu gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kā arī saskaņā ar "Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumu" prasībām. Tomēr, ņemot vērā, ka piekrastes josla saskaņā ar spēkā esošo likumu bāzi pieder valstij, pašvaldībai nav pienākums apsaimniekot to piekrastes teritorijas daļu, kas nav tās īpašums.
Ministru prezidenta Ivara Godmaņa 2008. gada 28. aprīlī parakstītais Rīkojums "Par Koncepciju par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda" paredz atbalstīt Koncepcijas par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Kopsavilkumā ietverto II risinājuma C variantu. Proti, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšana zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides ministrijas personā (piekrastes teritorijas, kas atrodas nacionālo parku teritorijā) un Zemkopības ministrijas personā (piekrastes josla, kas robežojas ar Zemkopības ministrijas meža zemi), kā arī uz pašvaldību vārda, piemērojot kamerālo metodi.
Jautājumus par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai 2009. gadā un turpmākajos gados paredzēts izskatīt Ministru Kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
Latvijas valsts ieilgušais ceļš dzimtajās kāpās, kā paredzams, turpināsies vēl ne vienu gadu vien. Taču valsts pienākums būtu arī sākt domāt par to, kā būtu kavējama piekrastes noskalošana jūrā, lai nākamās paaudzes spētu kartē atpazīt dzimtās zemes kontūru, par kuru senči bija tik smagi cīnījušies.
