Pēdējos trīs mēnešos piena ražotāju saimniecībām jēlpiena iepirkuma cena kritusies par teju trešo daļu. Tādēļ satrauktie zemnieki nesen rīkoja protesta akciju Doma laukumā, kur no piena mašīnām pienu dalīja par velti, gan arī pauda apņēmību ap Jāņiem uz ceļiem izvest smago lauksaimniecības tehniku.
Tomēr piena ražotāji nolēmuši, ka patlaban bez tālākām akcijām iztiks. Trešdien sarunas starp ministru un piensaimnieku pārstāvjiem norisa konstruktīvi un mērķtiecīgi, pārrunājot iespējamos variantus, kā būtu iespējams nozari izvest no piena iepirkuma cenas sarukuma un resursu sadārdzināšanās radītās krīzes. Kā uzsver gan lauksaimnieku, gan ministrijas pārstāvji, risinājums esot atrasts. Sekojot pasaules praksei, kas liecina, ka lauksaimnieku īpašumā esoši pārstrādes uzņēmumi ļauj pašiem zemniekiem ietekmēt tirgus procesus un cenas sev vēlamā virzienā, tādējādi nodrošinot stabilitāti tirgū.
Izeja no piena krīzes
Trīs lielākās piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības ir gatavas veidot savu pārstrādes uzņēmumu, un tam būšot valsts garantijas. Tādēļ kooperatīvās sabiedrības savā starpā ir parakstījušas vienošanos par nākotnes sadarbību, kā arī no zemkopības ministra M. Rozes saņemts solījums nodrošināt valsts finanšu garantijas kopīga uzņēmuma būvēšanai vai pirkšanai.
Viens no piena ražotāju runasvīriem lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvas sabiedrības (LPKS) „Trikāta KS” valdes loceklis Uldis Krievārs teic: „Piensaimnieki ir izstrādājuši savu attīstības koncepciju. Kopīgi, sadarbojoties ar Lietuvas un Igaunijas pierobežas kooperatīvajām sabiedrībām, mēs varam iegūt ap 300 tūkstošiem tonnu piena gadā.” Pārdošanā patlaban esot Valmieras, Bauskas, Smiltenes piena pārstrādes rūpnīcas, taču zemnieki lēšot, ka visizdevīgāk būtu būvēt pašiem savu.
"Pārdošanā patlaban esot Valmieras, Bauskas, Smiltenes piena pārstrādes rūpnīcas, taču zemnieki lēšot, ka visizdevīgāk būtu būvēt pašiem savu."
LPKS „Dzēse” priekšsēdētājs Māris Petrēvics skaidro: „Atbalsts piena ražotāju kooperatīvajām sabiedrībām ir pats svarīgākais, un citas koncepcijas piensaimniecības glābšanai, kā arī attīstībai nav. Tikai apvienojot apjomu, piena lopkopējus var izvest no krīzes. Arī šajās sarunās visi lauksaimnieki ir bijuši vienoti, tādēļ arī panākts rezultāts.”
Piensaimnieki sarunās ar Zemkopības ministriju ir izskatījuši arī citus iespējamos mehānismus, kā uzlabot situāciju – grozījumus Konkurences likumā, kas noteiktu samēru starp tirgotāja, pārstrādātāja un zemnieka cenu. Zemkopības ministrs apsolījis sarunās, runās un vēstulēs Eiropas institūcijās lobēt tiešmaksājumu izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. Ministrija arī apsolījusi turpināt sarunas ar Krieviju par svaigpiena un piena produktu eksportu. Piena kooperatīvās sabiedrības jau kādu laiku virzot sarunas ar Krieviju par produkcijas noietu šajā valstī, taču visu kavējot birokrātiskie sarežģījumi. Darbs ar ierēdņiem prasījis teju gadu, līdz ar to rezultāts gaidāms tikai nākotnē.
Teļi paliks kūtīs. Pagaidām
Aktīvā piensaimnieku protesta akciju organizētāja Dace Pastare jaunas akcijas rīkot nesola: „Pretēji mūsu bažām, ministrija ir uzsākusi darbību pie solītā, lai problēmas atrisinātu. Redzam, ka visu iespējams atrisināt mierīgā ceļā. Tālākas protesta akcijas pašlaik nav lietderīgas – tas nebūtu nedz prātīgi, nedz solīdi no mūsu puses.”
Pastare līdz ar citiem piensaimniekiem gan neizslēdz iespēju par jaunām akcijām lemt nākotnē, ja vienošanās netiks pildīta un garantijām naudu neatradīs. Par naudu garantijām nu būs jālemj Ministru kabinetam.
Konkrēta garantijām nepieciešamā summa šobrīd nosaukta vēl netiek, jo koncepcija vēl esot izstrādes procesā. LPKS „Piena ceļš” priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece norāda, ka daļa no finansējuma, protams, būs no pašu zemnieku budžeta, savukārt daļa – no citiem fondiem, tai skaitā valsts. Tādēļ 10. vai 11. jūlijā ministrs un piensaimnieki sarunas turpinās, lai pārrunātu tālāko piena pārstrādes uzņēmuma izveides koncepciju. Paši piensaimnieki pauž cerības, ka trešdienas vienošanās tik tiešām pārtaps darbos un nepaliks tikai solījumu līmenī. Ja tā nenotiks, piensaimnieki ir apņēmības pilni kopīgi lemt par jaunām akcijām un par savām interesēm cīnīties visiem spēkiem.
