Dienas, kas paliek prātā
Diplomāti tikās ar Lietuvas valdības vadītāju Ģediminu Kirkilu (Gediminas Kirkilas) un saņēma atbildes uz saviem jautājumiem. Vizītes turpmākajā gaitā viesiem bija tikšanās Lietuvas Ārlietu ministrijā, Kauņas mērijā, Traķu pašvaldībā, Druskininku un Birštonu kūrvietās. Sastapšanos Kauņā vainagoja desmit valstu karogi, jo klāt bija Čehijas, Grieķijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Portugāles, Turcijas, Ukrainas un Zviedrijas vēstnieki, kā arī Latvijas pārstāvji.
Īpašu gaisotni ciemu dienām Lietuvā piedeva tas, ka Ukrainas vēstniekam Raulam Čilačavam (Raul Chilachava) tieši šā brauciena laikā apritēja sešdesmit gadu jubileja. Ukrainas vēstnieks šai vizītei bija sagatavojis daudzvalodu ciemkukuli – lietuviešu mākslinieka Mikolajus Konstantina Čurļoņa reprodukciju izlasi ar paša vēstnieka dzejoļiem, kas sasaucas ar gleznās atainoto.
"Mums ir svarīgi pazīt ne tikai valsti, kurā strādājam, bet arī tās kaimiņzemes."
Macejs Klimčaks
Dažs no jubilāra sveicējiem tika arī pie pērn izdotās profesionāla literāta, filoloģijas doktora Raula Čilačavas grāmatas „Pesimista piezīmes.” Viena no šīm piezīmēm:
„Cik dienu no savas dzīves atceras cilvēks? Droši vien ļoti maz. Dažreiz ne tikai atsevišķas dienas, bet veseli pat gadi aizlido aizmirstībā. Un varbūt tikai laiku pa laikam to izbalējušās atlūzas pavīd mūsu apziņā. Tieši tāpēc man ir dārga nevis mūsu dzīves hronoloģija, bet brīži, kas paliek prātā. Tie ir kā spīdīgi dzintara graudi, kuros sastinguši saspiesti knišļi.”
Ar paša acīm
Kas no aizvadītajām dienām Lietuvā palicis prātā Polijas vēstniekam Latvijā Macejam Klimčakam (Maciej Klimczak)? Ko jaunu viņš guvis savam darbam?
Protams, to pašu varētu vaicāt arī citiem brauciena dalībniekiem. Tomēr Polijas pārstāvim skatījums varētu būt aptverošāks – viņa pārstāvēto valsti ar Lietuvu saista ne tikai ģeogrāfiskas, bet arī vēsturiskas saiknes.
|
Foto: Toms Kaniņš, A.F.I.Macejs Klimčaks:
„Domāju, varu runāt ne tikai savā, bet arī citu vēstnieku vārdā – mums ir svarīgi pazīt ne tikai valsti, kurā strādājam, bet arī tās kaimiņzemes. Man kā polim šī valsts ir ļoti tuva gan ģeogrāfiski un vēsturiski, arī sadzīves ieražu ziņā. Esmu ļoti priecīgs, ka man bija iespēja piedalīties šādā braucienā, ko rīkoja Lietuvas vēstniecība Latvijā ar vēstnieku Antanu Vinku (Antanas Vinkus) priekšgalā. Jo šāds ceļojums ļauj aplūkot ne tikai to, kas manāms pa automobiļa logu, bet iepazīt valsti daudz pamatīgāk. Redzēt, kādas šai zemei ir citas bagātības. Apjaust, kā tā attīstās. Kā veidojas ļaužu attiecības. Kā verd ir šīs zemes tautsaimniecības avoti. Kā veidojusies vēstures apziņa.
Tās visas ir vērtības, kas gūtas šajās dienās. Pirmo reizi biju agrākajā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā. Agrāk vairākkārt esmu iepazinis Viļņu. Diemžēl mums šoreiz pietrūka laika, lai pamatīgāk izpētītu, kā atdzimst senā vecpilsēta.
Neapšaubāmi, profesionālā ziņā ļoti vērtīga bija tikšanās ar Lietuvas valdības vadītāju. Tāpat daudz jaunu un spilgtu iespaidu guvu Kauņā, Druskininkos. Interesanti, ka Druskininkus bija iecienījuši poļi jau pirms Otrā pasaules kara, arī maršals Juzefs Pilsudskis. Tieši tāpēc vēl jo vairāk bija patīkami vērot, kā pašvaldība prot likt lietā visas savas iespējas, lai ekonomiski attīstītos. Tas ir lielisks paraugs.
Visas šīs tikšanās ir neaizvietojamas, jo spēj atklāt daudz vairāk nekā raksti presē. Redzētais savām acīm ir daudz tiešāks un paliekošāks. Un sniedz daudz jauna un būtiska par valsti, kas ir ne tikai kaimiņos, bet arī viena no mums visiem kopīgās Eiropas Savienības dalībniecēm. Un tieši jaunajām šīs savienības dalībniecēm jo vairāk ir nepieciešama sadarbība.
