Tajā pausts: “Mēs, zemāk parakstījušies Latvijas pilsoņi, uzskatām, ka Valdim Zatleram ir jāatkāpjas no Latvijas Republikas prezidenta amata pildīšanas un jānoliek visas ar šo amatu saistītās pilnvaras.”
Petīcijā pausts viedoklis, ka "gan Zatlera ievēlēšanas process, gan skandāli, kas saistīti ar viņa finansiālajiem darījumiem iepriekšējās darbavietās, apkauno gan Latvijas valsti, gan mūs kā Latvijas valsts pilsoņus".
Kā akcijas organizators parakstījies sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš norāda, ka parakstu vākšana nav juridiska, bet gan ir “pilsoniskās gribas, apziņas un aktivitātes izpausme”.
Parakstu vākšana netiek apmaksāta un interneta platforma akcijas vajadzībām pieejama bez maksas. “Šī ir tīri brīvprātīga pilsoniska akcija,” norādīts mājas lapā.
Kā portālam LV.LV pastāstīja K.Sedlenieks, mūsdienās viedoklim vai nostājai ir lielāks svars, ja to pauž kolektīvi. Tāpēc arī izvēlēta interneta petīcijas forma.
Antropologam aizskarošs ir pats fakts, kā ievēlēts prezidents – lēmums par to pieņemts Zooloģiskajā dārzā un lemšanā piedalījies arī cilvēks, kurš savulaik Jūrmalgeitas lietā aicināja vadošam postenim izvēlēties “lielāko kretīnu”.
“Es novēroju, ka ir cilvēki, kuriem ir līdzīgs viedoklis kā man, tāpēc nolēmu radīt veidu kā arī viņiem publiski paust savu viedokli.” K.Sedlenieks gan atzīst, ka akcijas mērķis ir utopisks – “likt prezidentam Zatleram apdomāties un atkāpties no amata”. “Tam, ka viņš to sapratīs, gan ir maza varbūtība.”
K.Sedlenieks uz esošā prezidenta problēmu raugās valstiski simboliskā līmenī. “Daudzi saka, ka viņš nav slikts cilvēks, kas tā arī ir – viņš ir normāls pēcpadomju produkts, var teikt, ka viņš arī labi pilda savu darbu, taču ar to nepietiek tik augsta ranga cilvēkam. Prezidenta uzdevumi nav tikai formāli. Viņa galvenā loma ir reprezentēt un simbolizēt mūsu Latvijas valsti,” saka autors.
Protests ir pret cilvēku, kuram “ir problēma ar godaprātu, jo pacientu maksājumu pieņemšana sabiedrībā saistās ar kukuļņemšanu”. “Šobrīd, kad Zatlers ieminas par to, ka jāapkaro korupcija, jādomā, vai viņš par mums smejas.”
“Katram ir kāds traips uz dvēseles, taču ne katru no mums virza uz prezidenta posteni.”
K.Sedlenieks gan nedomā, ka prezidents ņems vērā petīcijā pausto un atkāpsies. Daļēji tas saistāms ar to, ka Latvijā nav politiskās tradīcijas atkāpties no amatiem. “Pat ja pie Rīgas pils notiktu trīs dienas ilgs mītiņš ar daudz ļaudīm, nez vai pat tad mēs sagaidītu atkāpšanos, mums aiz kauna neviens nav aizgājis,” skaidro antropologs. Viņaprāt, daudz tiek runāts par politisko atbildību, taču praksē tā neseko.
Kā atzīst mediju eksperts Rolands Tjarve, internets var būt gan palīgs pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, gan vienlaikus to var izmantot nelabvēlīgiem mērķiem. “Internets kā medijs kardināli atšķiras no tradicionālajiem medijiem, publika veido tā saturu un saturs ir ārkārtīgi mainīgs,” viņš atzīst.
Attiecībā uz internetu ir ļoti grūti piemērot tādu kategoriju kā “objektivitāte”, tas ir visai “neuzticams” medijs faktu ziņā. Interneta vidē pastāv arī liela anonimitāte.
“Tai pašā laikā mēs nevaram nerēķināties ar šo mediju,” piebilst eksperts.
