Tas palīdzēs sekot līdzi saviem ikmēneša ienākumiem un izdevumiem, plānot tos un izvairīties no liekiem uztraukumiem un neziņas - vai man pietiks naudas visu obligāto maksājumu, ikdienas, kā arī neparedzēto tēriņu segšanai? Tāpat budžeta plānošana noderēs, lai samazinātu spontānus tēriņus un zinātu, cik daudz naudas tērē kādam konkrētam produktam vai pakalpojumam.
NPC eksperti ir pārliecināti, ka personīgā budžeta plānošana ir jāveic ikvienai ģimenei neatkarīgi no tās kopējiem ienākumiem un cilvēku skaita ģimenē. Vislabākajā gadījumā būtu ieteicams plānot savu ģimenes budžetu uzreiz visam gadam, jau iepriekš paredzot mēnešus, kad būs lielāki izdevumi. Jau laicīgi apzinot šos tēriņus, jācenšas atlicināt naudu un veidot uzkrājumus no tiem mēnešiem, kuros nav paredzēti papildu izdevumi. Šāda ilgtermiņa plānošana un uzkrājumu veidošana saudzēs ģimenes budžetu laikā, kad gaidāmi lielāki tēriņi, piemēram, 1. septembrī vai Ziemassvētkos, un izlīdzinās izdevumus visa gada garumā, lai atsevišķos mēnešos nebūtu nepieciešamības ņemt avansu.
Budžeta plānošanu nepieciešams veikt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Īstermiņa personīgā budžeta plānošana parasti ir aptuveni viena mēneša ietvaros un tās galvenais mērķis un uzdevums ir sekot līdzi tam, lai ikmēneša ienākumi nepārsniegtu ikmēneša izdevumus.
Īstermiņa personīgā budžeta plānošanu var iedalīt četros soļos.
1. solis. Sākot plānot personīgo budžetu, vispirms jāizveido budžeta plānošanas tabula (skatīt pievienoto tabulu), kurā uzskaita visus ikmēneša ienākumus un izdevumus. Ja tiek izmantots dotais tabulas piemērs, der atcerēties, ka dažās ailēs ģimenei var nebūt visu uzskaitīto izdevumu, tomēr varbūt ir citi izdevumi, kurus papildus nepieciešams tajā iekļaut.
2. solis. Rūpīgi jāuzskaita (jāieraksta tabulā) visi ģimenes ienākumu avoti un jāaprēķina kopējie mēneša ienākumi. Tas ļaus gūt priekšstatu par to, cik daudz naudas mēnesī ģimene var konkrētām lietām tērēt.
3. solis. Jāpieraksta, cik daudz naudas mēnesī plānots izdot obligātajiem maksājumiem un ikdienas tēriņiem (šo darbību nepieciešams veikt tikai pirmajā mēnesī, uzsākot budžeta plānošanu). Savukārt pēc rēķinu nomaksas un dažādu pakalpojumu un preču iegādes (šīs summas jāieraksta tabulā) jāaprēķina, cik daudz naudas reāli ir iztērēts - tas sniegs priekšstatu, kādu naudas summu patiesībā ģimenē ik mēnesi tērē.
Lai izdevumu sadaļā būtu iekļauti pilnīgi visi mēneša tēriņi (pat it kā tādi sīkumi kā košļājamās gumijas, tramvaja biļetes vai sērkociņu kastītes izmaksas), iesakām izdevumus apkopot katru dienu – tā, lai mēneša beigās atliktu vien veikt kopsavilkumu. Izdevumu uzskaitīšanai iespējams izvēlēties sev ērtāko veidu – pierakstīt pirkumus blociņā, ierakstīt tos mobilajā telefonā, krāt visus čekus vai rast vēl kādu citu risinājumu, galvenais, lai būtu piefiksētas pilnīgi visas izmaksas.
4. solis. Mēneša beigās, pēc visu savu ikmēneša izdevumu un ienākumu uzskaitīšanas, jāveic izvērtēšana, tāpēc nevajag slēpt kādus tēriņus, jo šie izdevumi tik un tā vēlāk būs jūtami, bet priekšstats par budžetu būs nepilnīgs. Ienākumu un izdevumu izvērtēšana dos iespēju saprast, cik daudz līdzekļu no ienākumiem nepieciešams, piemēram, obligāto maksājumu veikšanai (ja ģimene ir paņēmusi kredītu, nedrīkst izlaist arī regulāros kredītmaksājumus!), kā arī, cik iespējams atlicināt, piemēram, dzimšanas dienas nosvinēšanai vai uzkrājumu veidošanai.
Ja, aizpildot tabulu, nākas secināt, ka ģimenes izdevumi pārsniedz ienākumus, rūpīgi jāizanalizē izdevumi un jāpārdomā iepirkšanās paradumi – no kuriem tēriņiem varētu atteikties, kurus pakalpojumus un preces varētu iegādāties par zemāku cenu utt.
Savukārt attiecībā par ilgtermiņa personīgā budžeta plānošanu:
1. Jānosaka finanšu mērķi (nepieciešamie uzkrājumi atvaļinājumam; mājai; bērnu izglītībai; pārkvalifikācijai) un jāapzinās, ka ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nepieciešams atteikties no dažādiem īstermiņa izdevumiem.
2. Jāveido uzkrājumi „nebaltām dienām”, tā rūpējoties, lai ģimenes locekļi būtu pasargāti no ārkārtas situācijām un straujām finansiālajām izmaiņām, piemēram, darba zaudēšanas vai pēkšņas slimības. Speciālisti parasti iesaka uzkrājumiem atlikt aptuveni 10% no ikmēneša ienākumiem, tomēr var sākt uzkrāt arī ar daudz mazāku naudas summu, tikai jādisciplinē sevi to darīt katru mēnesi. Tāpat arī vēlamā īpašuma, veselības un dzīvības apdrošināšana pasargās ģimenes locekļus no nepatīkamām dzīves situācijām.
3. Jāseko līdzi, lai ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 30 – 40% no ikmēneša ienākumiem.
4. Jāatceras, ka visi svarīgākie dzīves notikumi (studijas; aiziešana pensijā; bērna piedzimšana; laulības; pārcelšanās uz citu dzīvesvietu) ir saistīti arī ar izmaiņām budžetā, tādēļ emocionālā komforta dēļ ir vērts tiem gatavoties un plānot izdevumus jau laikus!
5. Jāseko līdzi makroekonomiskajai situācijai valstī – cenu kāpumam utt., jo līdztekus šīm izmaiņām būs nepieciešams pārskatīt arī savus naudas tērēšanas paradumus un mainīt to prioritātes.
Par ģimenes budžeta plānošanu 2007. gadā Latvijā tika veikts arī pētījums. Interesanti, bet pēc NPC dibinātāju, AS „GE Money”, pasūtījuma „Latvijas Faktu” veiktais pētījums liecināja, ka personīgo budžeta plānu nākamajam mēnesim praktiski vienmēr sastāda katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs. Katrs trešais to dara dažreiz, savukārt 39 % aptaujāto iedzīvotāju to nedara nekad.
Pētījums uzrādīja šādu tendenci – jo gados jaunāki ir aptaujas dalībnieki, jo kopumā retāk tiek domāts par personīgā budžeta sadali tuvākajam laikam. Vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem nākamā mēneša budžetu sastāda tikai 15% aptaujāto, savukārt vecumā grupā no 65 līdz 74 gadiem savu budžetu plāno 40% aptaujāto.
Pētījuma dati arī apliecināja, ka personīgā budžeta sastādīšanas ziņā sievietes ir apdomīgākas par vīriešiem - nākamā mēneša ienākumus un izdevumus praktiski vienmēr plāno 29% sieviešu un 20% vīriešu. Personīgā budžeta regulāra plānošana ir izplatītāka ģimenēs ar vidējiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli (38%), mazāk par to domā iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni - tikai 20% ģimeņu.
*Ja rodas jautājumi par ģimenes budžeta plānošanu, rakstiet uz e-pasta adresi info@vissparaudu.lv un NPC eksperti jums atbildēs.
Tabula
Budžeta plānošana mēnesim
A - Ienākumi |
Ls |
Alga vai ienākumi (pēc nodokļiem) |
|
Valsts pabalsti (piemēram, bērnu pabalsts) |
|
Alimenti vai uzturnauda |
|
Ienākumi no uzkrājumiem vai ieguldījumiem |
|
Citi ienākumi |
|
KOPĀ (A) |
|
B1 - Obligātie ikmēneša maksājumi/saistības |
|
Kredītsaistības (hipotekārais kredīts un citi kredītmaksājumi) |
|
Īres maksa |
|
Komunālie maksājumi (elektrība, ūdens, gāze, kanalizācija, utt.) |
|
Apdrošināšana (automašīna; medicīniskā apdrošināšana; dzīvības apdrošināšana) |
|
Zemes nodoklis |
|
Alimenti |
|
Bērnu aukle/ bērnudārza izdevumi |
|
Maksājumi pensiju fondā |
|
KOPĀ (B1) |
|
B2 - Ikdienas izdevumi |
|
Pārtikas preču iegāde |
|
Apģērbs un apavi |
|
Degviela/ transporta izdevumi |
|
Prese, žurnāli |
|
Medicīnas izdevumi (ārsta apmeklējumi, zāles) |
|
Bērnu kabatas nauda |
|
KOPĀ (B2) |
|
B3 - Gadījuma izdevumi (neparedzētie) |
|
Automašīnas remonta izdevumi |
|
Mājsaimniecības izdevumi |
|
Dzimšanas dienu dāvanas |
|
Ziemassvētku izdevumi |
|
Brīvdienu izdevumi |
|
Vetārsta rēķini |
|
Jaunu iekārtu iegāde (piemēram, virtuves) |
|
Citi izdevumi |
|
KOPĀ (B3) |
|
KOPĀ visi izdevumi (B1+B2+B3=B) |
|
Ieņēmumi bez izdevumiem (A-B) |
|