Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma (turpmāk - likums) 2. panta pirmā daļa paredz, ka vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likuma 2. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem.

Attiecībā uz iesniegumā norādāmo iemeslu vārda un uzvārda maiņai paskaidrojam, ka likuma 2. panta pirmā daļa paredz vārda un uzvārda maiņu šādos gadījumos:

1) vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;

2) persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;

3) persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;

4) persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;

5) persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;

6) personai mainīts dzimums;

7) viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

No minētā uzskaitījuma secināms, ka uzvārdu iespējams mainīt, ja persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā. Civillikuma 207. pants paskaidro, ka radinieki augšupējā līnijā ir tēvs, māte, vectēvs, vecmāmuļa, vectēva un vecmāmuļas vecāki utt. Vēršam uzmanību, ka radniecību var pierādīt ar civilstāvokļa aktu reģistriem vai uz to pamata izdotiem dokumentiem.

Informējam, ka dzimšanas reģistra ierakstu var papildināt ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikumā paredzētajā kārtībā.

Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai persona, kura vēlas mainīt savu vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) vai tautības ierakstu, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda vārda vai uzvārda (vārda un uzvārda), vai tautības ieraksta maiņas iemeslu. Persona, kura atrodas ārvalstī, iesniegumu iesniedz tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā.

Uzvārda maiņas iesniegumam ir apstiprināta veidlapa, kas atrodama MK noteikumos Nr. 1079 „Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem”.

Iesniedzot dzimtsarakstu nodaļai vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai uzvārda maiņas iesniegumu, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jāpievieno iesniegumam fotogrāfija (4,5 x 3,5 cm), kā to noteic likuma 5. panta pirmā un otrā daļa.

Iesniedzot uzvārda maiņas iesniegumu, personai vēlams uzrādīt dokumentus vai to apliecinātas kopijas, kas apstiprina:

1) personas dzimšanu,

2) stāšanos laulībā, ja persona ir laulībā,

3) laulības šķiršanu, ja persona ir šķīrusies,

4) bērna dzimšanu, ja personai ir nepilngadīgs bērns.

Ja kāds no reģistriem ir sastādīts ārvalstī, tad persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda uz šo ārvalstīs sastādīto reģistru pamata izdotos dokumentus. Dokumentam, kurš izdots ārvalstīs, jāpievieno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (MK noteikumi Nr. 291 „Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”) sastādīts tulkojums vai notariāli apliecināts tulkojums atbilstoši Valsts valodas likuma 10. panta trešajai daļai.

Par vārda, uzvārda vai tautības maiņu maksājama valsts nodeva, kas saskaņā ar likuma 9. panta pirmo daļu ir 71,14 eiro.

Saskaņā ar likuma 7. panta pirmo daļu dzimtsarakstu nodaļa uzvārda maiņai nepieciešamos dokumentus nosūta departamentam lēmuma pieņemšanai par atļauju vai atteikumu uzvārda maiņai. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde (konkrētajā gadījumā departamenta direktore) pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Minētais lēmums adresātam tiek nosūtīts pa pastu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajai daļai.