MK noteikumu Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 12.2. punkts paredz, ka uzpurnis obligāti nepieciešams sunim, kurš atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šo procedūru reglamentē MK noteikumi Nr. 428 „Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai”. Uzpurnim jābūt uzliktam uz suņa purna tā, lai tas nevarētu iekost cilvēkam vai citam dzīvniekam.

Ja suns nav atzīts par bīstamu, uzpurņa lietošana ir dzīvnieka īpašnieka brīva izvēle, kā arī uzpurnis var karināties sunim kaklā.

MK noteikumu Nr. 266 21. punkts paredz – kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts. Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants noteic kaķa īpašnieka pienākumus, tostarp rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Civillikuma 2363. pantā teikts: „Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus, vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem.”

Tātad, ja sveši kaķi rada kaitējumu, var vērsties pret to īpašniekiem tiesā un pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem.