Uz jautājumu nevar sniegt viennozīmīgu atbildi. Ja strīds par uzturlīdzekļiem tiek izšķirts tiesā, piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā par valstī noteikto minimālo apmēru ir iespējams, taču tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns var pats sevi apgādāt. Tātad uzturlīdzekļu piedziņas prasībās bērna vajadzībām nepieciešamajam izdevumu apmēram ir jābūt samērīgam ar abu vecāku materiālo labklājību. Tomēr atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai uzturlīdzekļu apmērs nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, kas katram bērnam atkarībā no vecuma ir noteikts 25% vai 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. 2016.gadā tie attiecīgi ir 92.50 vai 111 eiro mēnesī.

Tā kā vēlaties saņemt vairāk par minimālo apmēru, šāda prasība tiesā ir jāpamato un ar argumentu nodrošināt “normālu dzīvi” te nepietiks. Katrai izdevumu pozīcijai, kas attiecināma tieši uz bērna uzturēšanu, pretī jāliek pierādījumi, kas apstiprina to nepieciešamību un apmēru. Tas nozīmē, ka tiesā ir jāpamato, kāpēc pieprasāt tieši 800 eiro, nevis mazāku vai lielāku ikmēneša summu bērna uzturam. Šim nolūkam var noderēt pirkuma čeki par nepieciešamo apģērbu, pārtiku, mācību materiāliem, rēķini par mājokli, transportu ceļā uz skolu vai medicīnas iestādi, pulciņiem, ārstniecības pakalpojumiem, izziņas no ārsta par nepieciešamajām procedūrām u.tml.

Tāpat jādomā, kā pierādīt, ka bērna tēvs prasīto uzturlīdzekļu apmēru spēj maksāt, jo jārēķinās ar to, ka bērna tēvam ir tiesības iebilst un tiesai iesniegt savus paskaidrojumus, kāpēc viņš prasīto summu nevar nodrošināt. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka - katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā noteiktajam sacīkstes principam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Lielāka iespēja panākt sev labvēlīgu lēmumu ir tai pusei, kura savu viedokli pamatos ar pārliecinošākiem pierādījumiem un argumentiem.