Kādi ir noteikumi, lai būtu tiesības uz maternitātes pabalstu, izklāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte:

“Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, t.sk. maternitātes pabalstu, saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" piešķir sociāli apdrošinātai personai (darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam), ja tā neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais, iestājoties noteiktam sociālā riska gadījumam, nevar veikt saimniecisko darbību un zaudē ienākumus.

Galvenais nosacījums, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, ir - vai persona, kura pieprasa šos pabalstus, ir sociāli apdrošināta saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, tātad ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā. Maternitātes pabalstam tā būs diena, ar kuru sākas grūtniecības atvaļinājums un ir izsniegta darba nespējas lapa B.

Saskaņā ar  likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta piekto daļu pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti, ja faktiski ir veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (samaksāts sociālais nodoklis).

Nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, tiek vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tajā kalendāra gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Pašnodarbinātajam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāro  mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešu pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, t.i., kurā sākas darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību.

Piemēram, ja darbnespējas lapa sakarā ar grūtniecību sāktos 2015.gada decembrī (tātad, 2015.gada  IV ceturksnī), tad, nosakot tiesības uz maternitātes pabalstu, tiktu vērtēts, vai pašnodarbinātais faktiski ir veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2015.gada III vai IV ceturksnī, savukārt vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiktu par 12 kalendāro mēnešu periodu pirms 2015.gada III ceturkšņa, t.i., no 2014.gada jūlija līdz 2015.gada jūnijam.

Nodokļu administrēšana ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē, tādēļ jautājumā par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas kārtību personai jāvēršas VID. 

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra elektroniski saņem informāciju no VID par personas veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un,pamatojoties uz saņemto informāciju, izvērtē tiesības uz pabalstu un to aprēķina.”

Valsts ieņēmumu dienests ir skaidrojis (LV portāla konsultācijā Nr.8184 “Par pašnodarbinātā sociālajām“): “Atbilstoši likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pašnodarbinātais kā obligāto iemaksu veicējs reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, ja mēneša ienākumi (peļņa) no saimnieciskās darbības ir sasnieguši obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (2015.gadā - 360 eiro), un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) no saņemtajiem ienākumiem par tiem pārskata ceturkšņa mēnešiem, kuros ienākumi no saimnieciskās darbības ir sasnieguši vismaz 360 eiro mēnesī.

Lai arī ir noteikts, kad pašnodarbinātajai personai jāreģistrējas kā VSAOI veicējam un kad pašnodarbinātajai personai ir jāveic VSAOI obligāti, minētais regulējums neierobežo pašnodarbinātās personas izvēli veikt VSAOI arī par tiem mēnešiem, kuros mēneša ienākumi nav sasniegusi obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (2015.gadā - 360 eiro).”

Tātad, lai būtu tiesības uz maternitātes pabalstu, ir jābūt sociāli apdrošinātai, un pašnodarbinātais, kā jau teikts, sociāli apdrošināts ir tikai tad, ja ir faktiski veiktas sociālās iemaksas.