Lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā aprūpi mājās vai sociālo palīdzību, ar iesniegumu jāvēršas dzīvesvietas sociālajā dienestā.

Pašvaldības savu iespēju robežās piedāvā vai nu profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās, vai arī sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu aprūpēt ģimenes locekli. Ja ar aprūpi mājās nepietiek, lai nodrošinātu cilvēka pamatvajadzības, viņam var piedāvāt sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Dzīvesvietas sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, kurā jānorāda problēma un tās vēlamais risinājums, kā arī jāpievieno:

• iztikas līdzekļu deklarācija, ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
• ģimenes ārsta izziņa par aprūpējamā cilvēka veselības stāvokli. Tajā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja cilvēks vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
• citi dokumenti, kuri pamato attiecīgā sociālā pakalpojuma nepieciešamību.

Klienta un viņa apgādnieku pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem. Ja cilvēks pats vai viņa apgādnieki nespēj samaksāt, tad pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta.

Trūcīgās personas no samaksas par sociālajiem pakalpojumiem ir atbrīvotas.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts, ka klientam ir tiesības:

1) bez maksas iegūt no sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniedzēja informāciju par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību un to saņemšanas nosacījumiem un kārtību;

2) bez maksas saņemt no sociālā darba speciālista konsultāciju par sociālo problēmu risināšanu;

3) pieprasīt un saņemt šajā likumā minētos sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību;

4) saņemt pamatotu rakstveida atteikumu gadījumā, kad pieņemts lēmums sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību klientam nesniegt;

5) līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā;

6) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu;

7) vērsties ar iesniegumu par sniegto sociālo pakalpojumu neapmierinošo kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu.

Tātad visu informāciju par iespējām konkrētā situācijā noformēt aprūpi Jūs varat uzzināt pašvaldības sociālajā dienestā.