Jā, tēvs var pieprasīt uzturlīdzekļus no bērna mātes kopīgā dēla uzturam. Civillikuma 179.panta pirmā daļa paredz abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Pienākums uzturēt bērnu ir absolūts un gulstas gan uz tēvu, gan māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tas attiecināms arī uz situāciju, ja viens no vecākiem un bērns dzīvo citā valstī, un to apstiprina virkne starptautisko aktu, kas ir spēkā Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Vecāku līdzšinējā savstarpējā vienošanās neko nenozīmē, ja otra puse neievēro likumā noteikto pienākumu uzturēt bērnu, turklāt pieņēmums, ka par vienu no saviem bērniem var nerūpēties, jo otrs jau ir sasniedzis pilngadību, neiztur nekādu kritiku. Ja bērna māte atsakās brīvprātīgi pildīt savu pienākumu dot bērnam uzturlīdzekļus, ir jāgriežas tiesā ar prasījumu par šādu līdzekļu apmēra noteikšanu un piedziņu. Jāsaprot, ka šajā gadījumā Jūs neizvirzāt kaut kādas savas materiāla rakstura pretenzijas pret bērna māti, bet aizstāvat bērna intereses un tiesības saņemt uzturlīdzekļus no abiem vecākiem.

Tā kā bērna māte dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, šādus strīdus par uzturlīdzekļiem risina  atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 2008.gada 18.decembra Regulai (EK) Nr.4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). Minētā regula atvieglo tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā ES dalībvalstī, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās ES valstīs. Latvijā regulas noteiktos centrālās iestādes pienākumus veic Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administrācija.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu regulai pastāv divas iespējas: 

1) vērsties tiesā pēc savas dzīvesvietas Latvijā. Pēc tam, kad tiks pieņemts tiesas nolēmums, ir jāpanāk šī nolēmuma izpilde ES dalībvalstī, kurā dzīvo bērna māte, iesniedzot pārrobežu pieteikumu UGF administrācijā atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas nosacījumiem;  

2) uzreiz panākt nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu tajā ES valstī, kurā dzīvo atbildētāja (bērna māte). Šajā gadījumā UGF administrācijā jāiesniedz  pārrobežu pieteikums atbilstoši Uzturlīdzekļu regulas nosacījumiem.  

Abos minētajos gadījumos fonda administrācija palīdz sagatavot pārrobežu dokumentus un tos pārsūta attiecīgajai ES dalībvalsts centrālajai iestādei pārrobežu uzturlīdzekļu lietās. Kuru no iespējām izvēlēties, Jums jāizlemj pašam. Pirms izdarīt izvēli, ieteicams sazināties ar fonda administrācijas darbiniekiem, kuri sniegs plašāku informāciju par apsvērumiem, kas būtu jāņem vērā pārrobežu pieteikuma sagatavošanā konkrētajā gadījumā.  Ar fonda administrācijas darbiniekiem var sazināties pa tālruņa numuru 67830630 vai 67814980. Palīdzība klātienē tiek sniegta katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 16.00, iepriekš telefoniski vienojoties par konkrētu pieņemšanas laiku.

Atbildot uz jautājumu par iespējamo uzturlīdzekļu apmēru,  nevar sniegt konkrētu atbildi, jo tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, vadās gan no abu vecāku mantiskā stāvokļa, gan bērnam nepieciešamo izdevumu apmēra. Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā ir noteikts minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa (Civillikuma 179.panta piektā daļa). Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.37  "Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam" minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas – 2015.gadā tie ir 108 eiro mēnesī. Tātad, ja izlemsiet tiesvedību uzsākt Latvijā, tiesa piedzīt uzturlīdzekļus mazākā apmērā par minimālo nevar.

Sīkāk izklāstīts LV portāla skaidrojumā  „Viens no vecākiem dzīvo citā ES valstī, uzturlīdzekļus nemaksā. Ko darīt?”