Jūsu vīrs var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā no dienas, kad uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Šajā gadījumā divu gadu termiņš sāksies no brīža, kad būs saņemti DNS analīžu rezultāti. Vienlaikus ar prasības celšanu par paternitātes apstrīdēšanu viņš var celt prasību par uzturlīdzekļu piedziņas izbeigšanu.

Lēmumu, izvērtējot visus lietas apstākļus, pieņems tiesa, un ir grūti pateikt, vai prasība tiks apmierināta. Katrs šāds gadījums ir ļoti atšķirīgs, un jāņem vērā dažādi aspekti. Piemēram, kāpēc bērna tēvs neapstrīdēja paternitāti agrāk? Kā situāciju paskaidros atbildētāja – bērna māte? Vai pēc deviņiem gadiem anulēt ierakstu dzimšanas reģistrā par bērna tēvu konkrētajā situācijā ir bērna interesēs?

Pārrunājot situāciju ar dažiem ģimenes tiesību juristiem, tie atzina, ka tiesu prakse ir dažāda. Ir gadījumi, kad tiesa lemj par uzturlīdzekļu parāda piedziņas izbeigšanu, taču visbiežāk lēmums tiek pieņemts par uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu, bet parāds valstij paliek un ir jāatmaksā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds uzturlīdzekļus bērna tēva vietā izmaksāja, pamatojoties uz tiesas spriedumu, kam atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta piektajai daļai ir likuma spēks, līdz ar to, tas ir obligāts un izpildāms neatkarīgi no dažādiem apstākļiem.  Ja tas netika darīts un spriedums netika pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, par to jāuzņemas atbildība.

Teorētiski pēc paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanas  Jūsu vīrs var sniegt prasību tiesā pret savu bijušo sievu par nepamatoti samaksāto uzturlīdzekļu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Taču, nezinot visus lietas apstākļus, nevar apgalvot, ka tiesa pieņems Jūsu vīram labvēlīgu lēmumu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lai lieta virzītos uz priekšu sekmīgāk, Jūsu vīrs nevarēs iztikt bez kompetenta jurista, kas specializējies ģimenes tiesībās, palīdzības. Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantā noteiktajam sacīkstes principam, puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, proti, katra puse pierāda tiesai savu prasījumu pamatotību un lielāka iespēja panākt sev labvēlīgu lēmumu ir tai pusei, kura savu viedokli pamatos pārliecinošāk. Bez šaubām, šīs tiesības izmantos arī atbildētāja – bērna māte.