Nezinot konkrētā uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma saturu un motīvu, ir grūti komentēt situāciju. Jo ir dažādi iemesli, kādēļ līgumu slēdz uz noteiktu laiku.

Atbilstoši Darba likuma 44.pantam uz noteiktu laiku noslēgtā darba līgumā norāda:

• darba līguma beigu termiņu (datumu);
• vai arī apstākļus, kas liecina par attiecīgā darba pabeigšanu.

Šāds līgums kopumā nedrīkst būt noslēgts uz ilgāku laiku kā 3 gadi (45.pants).

Tātad par iepriekšminēto Jums ir jāpārliecinās – kas ir minēts Jūsu uz noteiktu laiku noslēgtajā darba līgumā.

Darba līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeigšanas regulējums ir noteikts Darba likuma 113.pantā. Darba tiesiskās attiecības pēc līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, izbeidzas ar dienu, kad izbeidzas darba līguma termiņš, ja tāds darba līgumā ir konkrēti minēts. Ja darba līgumā, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nav noteikts beigu termiņš, darba devējam ir pienākums rakstveidā paziņot darbiniekam par gaidāmo darba tiesisko attiecību izbeigšanos ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš. 

Darba likuma komentāros par šo normu ir norādīts, ka uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšana sakarā ar termiņa notecējumu ir pieļaujama arī gadījumos, ja, termiņam beidzoties, darbiniekam ir pārejoša darba nespēja, darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu iemeslu pēc (tai skaitā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā). Turklāt, pat ja darba devējs kādu iemeslu pēc nav ievērojis divu nedēļu brīdināšanas termiņu, saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2003.gada 3.decembra spriedumu nav pamata uzskatīt, ka uz noteiktu laiku noslēgts darba līgums ir atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

Būtu ieteicams ar darba devēju vienoties par uz noteiktu laiku noslēgtā darba līguma termiņu līdz brīdim, pirms dodaties bērna kopšanas atvaļinājumā.