Medicīniskā grāmatiņa jeb t.s. sanitārā grāmatiņa ir nepieciešama  personām, kuru darbs ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām (pirms stāšanās darbā) un periodiskām veselības pārbaudēm, nosaka 2001.gada 27.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”. Šo noteikumu 2.punktā ir uzskaitītas iestādes, kuru darbiniekiem ir jāveic minētās pārbaudes un jānokārto Medicīniskā grāmatiņa. Šo iestāžu vidū nav minētas augstākās izglītības iestādes. 

Obligātās veselības pārbaudes (OVP) ir nepieciešamas darbiniekiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi.  Katrā iestādē ir jābūt atbildīgam darbiniekam, kurš izvērtē visus riskus un sastāda to darbinieku sarakstu, kuriem ir jāveic obligātās veselības pārbaudes.  Veselībai kaitīgie vides faktori ir uzskaitīti 2009.gada 10.marta MK noteikumu Nr.219  „Kārtībā, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1.pielikumā. 

Veselības inspekcijas Sabiedrisko attiecību nodaļa norāda, ka augstskolas pasniedzējiem kā veselībai kaitīgi darba vides riska faktori var tikt vērtēti, piemēram, darbs ar datoru, psihoemocionāla pārslodze, balss saišu aparāta pārslodze un fiziska pārslodze.  

Šajos gadījumos atzinumu par nodarbinātā veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam arodslimību ārsts sniedz ne retāk kā reizi 3 gados. Tāpat darba devējs var nosūtīt nodarbināto uz obligāto veselības pārbaudi biežāk kā reizi trijos gados, ja mainās darba vides riska faktori vai ir nepieciešama ārpuskārtas obligātā veselības pārbaude, piemēram, ir ilgstoša saslimšana.

Darba likuma 82.pants paredz, ka izdevumus, kas saistīti ar obligātās veselības pārbaudes veikšanu, sedz darba devējs. Savukārt par pirmreizējo veselības pārbaudi maksā pats nodarbinātais, ja vien viņš ar darba devēju nevienojas citādi (Darba aizsardzības likuma 15.3.pants).