Manā īpašumā atrodas divi blakus esoši zemesgabali. Tiem pieguļ pašvaldībai piederošs zemesgabals. Blakus ir vēl viens zemes īpašnieks LVM. Esmu vienīgā ieinteresētā persona pašvaldībai piederošā zemesgabala iegādē. Esmu vērsies pašvaldībā ar lūgumu šo zemesgabalu atsavināt man kā piegulošo zemju īpašniekam. Pašvaldība atteicās to atsavināt, pamatojot, ka zemesgabals “pieguļ pašvaldības ceļam”, tādēļ tas neatbilstot nosacījumiem, lai to pārdotu man kā zemesgabala īpašniekam. Vienlaikus pašvaldības jaunākajā atbildē šis pats zemesgabals vairākkārt tiek apzīmēts kā “zemes starpgabals”. Pašvaldība ir arī norādījusi, ka ir apsvērusi iespēju šo zemi nākotnē atsavināt izsolē.
Manā ieskatā būtisks ir jautājums, vai ar to, ka zemesgabals robežojas ar ceļu, ir uzskatāms, ka tam ir likumā paredzētais “pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam)”. Faktiski uz zemesgabala nav izveidots atsevišķs ceļa pievienojums/nobrauktuve.
Tāpēc lūdzu juristu viedokli par šādiem jautājumiem:
Vai pašvaldība ir pareizi interpretējusi jēdzienu “pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam)”, ja tās vienīgais arguments ir tas, ka zemesgabals robežojas ar pašvaldības ceļu? Vai ar robežošanos ar ceļu pietiek, lai uzskatītu, ka pieslēgums ir nodrošināts?
Ja zemesgabalam nav faktiski izveidota ceļa pievienojuma/nobrauktuves, kādi kritēriji nosaka, vai tam ir “pieslēgums ceļam”?
Ja pašvaldība pati šo īpašumu savās atbildēs sauc par “zemes starpgabalu”, vai tas nozīmē, ka tā atzīst tādu statusu arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē? Ja jā, vai tad pastāv iespēja to atsavināt piegulošajam zemes īpašniekam, nevis tikai izsolē?
Vai pašvaldībai ir tiesības atteikt zemes atsavināšanu piegulošajam īpašniekam un pēc tam šo pašu zemi virzīt atsavināšanai izsolē, ja zeme faktiski nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai?
Kādi tiesiskie līdzekļi man šādā situācijā ir pieejami? Vai ir pamats prasīt pašvaldībai atkārtoti izvērtēt zemesgabala statusu, tā faktisko izmantojamību, konfigurāciju un piekļuvi ceļam? Vai arī šādā situācijā jārēķinās tikai ar iespēju piedalīties izsolē?
Vai man šobrīd būtu lietderīgi turpināt vērsties pašvaldībā, vai tomēr labāk nogaidīt, vai pašvaldība pieņem lēmumu par izsoli?
Papildus: pašvaldības lēmums par atteikumu jau tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā, taču tiesa pieteikumu nepieņēma, atzīstot, ka konkrētais strīds par pašvaldības mantas atsavināšanu pēc zemes reformas pabeigšanas ir privāttiesisks. Tādēļ vēlos saprast, kādi tiesiskie varianti man šobrīd ir pieejami.