Vai pašvaldībai Latvijā ir tiesības ar saistošajiem noteikumiem noteikt obligātu zāles pļaušanu privātīpašumā (ne tikai īpašumam piegulošajā publiskajā teritorijā) un paredzēt administratīvo sodu par šā pienākuma nepildīšanu? Vai šāds regulējums atbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā nostiprinātajām īpašuma tiesībām un Civillikuma principam par īpašnieka tiesībām brīvi lietot savu īpašumu, īpaši situācijās, kad nepļauta teritorija nerada tiešu apdraudējumu sabiedrības drošībai, sanitārajai videi vai citām personām? Papildus – vai saistošajos noteikumos lietotie nenoteiktie jēdzieni, piemēram, “sakopta vide” vai “publiski redzams”, atbilst tiesiskās noteiktības principam, ja tie var tikt interpretēti subjektīvi (piemēram, atkarībā no skatpunkta vai individuāla estētiskā vērtējuma)? Un vai pašvaldības policijas pamatojums par “pilsētas vizuālā kopskata uzlabošanu un nepievilcīgas ainas novēršanu” pats par sevi ir pietiekams un samērīgs tiesisks pamats īpašuma tiesību ierobežošanai un soda piemērošanai?