Labdien!
Es esmu mantiniece īpašumam, kas mantots no tēva pirms 2 gadiem. Tēvs bija šī īpašuma īpašnieks vairāk nekā 5 gadus, un šajā laikā tā bija viņa deklarētā dzīvesvieta vairāk kā 12 mēnešus pēc kārtas. Īpašums tika mantots likumiskā ceļā pēc viņa nāves, un zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz mani pārgāja pēc mantojuma apliecības izsniegšanas.
Gribēju pirms sludinājuma ievietošanas, precizēt šādus jautājumus:
1. Vai ir pareizi, ka mantinieks manto arī mantojuma atstājēja īpašuma piederības un deklarētās dzīvesvietas stāžu, un ka šis “mantotais stāžs” saglabājas uz nenoteiktu laiku, neizbeidzas pēc 5 gadiem un turpina nodrošināt atbrīvojumu no kapitāla pieauguma nodokļa arī tad, ja mantinieks tur pats nav deklarējies? Citiem vārdiem, ja pircēja meklēšana būs ilgstoša, vai tiešām likumā nav paredzēts, ka pēc, piemēram, 5 gadiem pēc mantojuma iegūšanas mantotais deklarācijas periods beidzas un tad, pārdodot īpašumu, būtu jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis?
2. Vai šis atbrīvojums no nodokļa (saskaņā ar Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta 1. daļas 33. punktu) paliek spēkā arī tad, ja man pašai pieder vēl citi nekustamie īpašumi?
3. Vai šajā normā paredzētā mantojuma atstājēja (tēva) deklarācijas un īpašuma turēšanas vēsture var “dzēsties” ar laiku, piemēram, pēc noteikta perioda pēc tēva nāves, ja īpašums netiek pārdots?
Manā izpratnē šī norma paredz, ka, ja tēvam īpašums piederēja ilgāk par 5 gadiem un tas bija viņa deklarētā dzīvesvieta vismaz 12 mēnešus, tad, neatkarīgi no manas pašas deklarācijas vietas vai citiem īpašumiem, es drīkstu šo īpašumu atsavināt jebkurā laikā bez kapitāla pieauguma nodokļa.
Vai varat, lūdzu, apstiprināt, vai šis skaidrojums ir pareizs, vai arī pastāv kādi termiņi vai nosacījumi, pēc kuriem šis atbrīvojums zaudē spēku vai kādi citi likumi, kas nosaka, ka man ir jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis pārdodot šo īpašumu?
Paldies.