Sniedzot viedokli par šādu situāciju, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē paskaidroja, ka nepilsoņiem normatīvajos aktos nav liegtas tiesības iegādāties jebkādu nekustamo īpašumu Latvijas Republikas teritorijā. Nepilsoņiem ir noteikti ierobežojumi iegādāties atsevišķas kategorijas nekustamo īpašumu, piemēram, saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” nepilsoņiem patiesi ir liegts iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, zemi valsts pierobežas joslā, zemi dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās.

Savukārt, jau pievēršoties ar izsoli saistītajiem jautājumiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē norādīja, ka, pirmkārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 607.panta pirmo un otro daļu persona, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma. Pirms izsoles tiesu izpildītājs pārliecinās, vai nodrošinājuma summa ir ieskaitīta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Otrkārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 608.panta pirmo daļu pirms izsoles personas, kuras ieradušās uz izsoli, uzrāda tiesu izpildītājam personu un pilnvarojumu (pārstāvības tiesības) apliecinošus dokumentus un iesniedz šo dokumentu kopijas. Civilprocesa likuma 608.panta pirmajā¹ daļā ir noteikts, ka „solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē, kā arī tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Par citos normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu ievērošanu attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi ir atbildīgi paši izsoles dalībnieki”.

Tādējādi, kā norādīts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sniegtajā viedoklī: „No minētā izriet, ka tiesu izpildītājs pirms izsoles pārbauda, vai personai ir personu vai pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, vai attiecīgā persona ir iemaksājusi nodrošinājumu, kā arī to, vai solīšanā nevēlas piedalīties parādnieks, viņa aizbildnis vai aizgādnis, persona, kas piedalījusies nekustamā īpašuma aprakstē.

Zvērināts tiesu izpildītājs nepārbauda personas tautību, pilsonību, valstisko piederību vai citus apstākļus. Par pārējiem apstākļiem atbildīga ir pati persona, kura vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē. Konkrētajā gadījumā atbildība par likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajiem ierobežojumiem ir jāuzņemas pašai personai, kura piedalījusies izsolē, atbilstoši Civilprocesa likuma 608.panta pirmās¹ daļas otrajam teikumam.”

Līdzīgu viedokli par situāciju pauda arī Tieslietu ministrijā, vienlaikus atsaucoties ne tikai uz attiecīgajām Civilprocesa likuma normām, bet arī uz  Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 22.marta lēmumu Nr.SKC-1426-13. Proti, „kā atzīts minētajā lēmumā, nav tiesiskas nozīmes apsvērumiem par apgabaltiesas veikto visu izsoles apstākļu izvērtējumu, atzīstot izsoli par atbilstošu tiesību aktiem. Ievērojot minēto, secināms, ka, neskatoties uz to, ka konkrētais īpašums iegūts īpašā kārtībā - nekustamā īpašuma piespiedu izsolē un par izsoles akta apstiprināšanu pieņemts tiesas lēmums, tiesību nostiprināšanas procesā patstāvīgi konstatējami normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi”.

Bez jau iepriekš minētā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome arī informēja: ja tiesa ir apstiprinājusi izsoles aktu, tad uzskatāms, ka tiesa ir izvērtējusi tiesu izpildītāja rīkotās izsoles atbilstību likumam. Apstiprinātais izsoles akts vairs nav atceļams. Vienlaikus padome norādīja, ka nav kompetenta sniegt viedokli par to, kā varētu atrisināt šādu situāciju. Arī Tieslietu ministrijas pārstāvji atturējās no jebkādiem padomiem, norādot, ka juridisku konsultāciju sniegšana ir zvērināta advokāta vai cita juridiskās palīdzības sniedzēja kompetencē, kas, izvērtējot visus konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus, spēs ieteikt atbilstošāko risinājumu.

Iespējams, šāda amatpersonu piesardzība sakņojas situācijas absurdā, ko vispār grūti komentēt, jo juridiskā vērtējumā tas ir absolūts kāzuss. Visticamāk, bez nopietnas individuālas juridiskas konsultācijas to patiesi atrisināt nemaz nav iespējams, lai gan vēl citi aptaujātie eksperti bez papildu iedziļināšanās tēmā un situācijas problemātikā pastāvošā regulējuma ietvaros nevarēja ieteikt nevienu optimālu padomu. Proti, kā jau norādīja Tiesu izpildītāju padome, apstiprinātais izsoles akts vairs nav atceļams. Tas nozīmē, ka izsoli padarīt par nebijušu nevar, savukārt izsoles uzvarētāja īpašumtiesību tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nepieļauj tiesību akti, paredzot, ka nepilsoņiem ir noteikts ierobežojums iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Turpretim „atbrīvoties” no šādas izsolē iegādātas zemes jeb, citiem vārdiem sakot, to atsavināt atdāvinot, pārdodot, iemainot vai atstājot mantojumā nav iespējams, jo minētās darbības var veikt vienīgi īpašnieks. Savukārt par īpašnieku atzīstams vien tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Tādēļ, kā redzams, veidojas strupceļš, un, lai no tā izkļūtu, patiesi jāmeklē juridiskā palīdzība.

Vienlaikus gan ieteicams arī vērsties ar iesniegumu Tiesībsarga birojā, izklāstot radušos situāciju. Saprotams, tiesībsargs nav persona, kas vienkārši sniedz juridiskas konsultācijas, taču šajā gadījumā runa ir par ko citu, tas ir, būtu nepieciešams kompetents izvērtējums, vai attiecīgā situācija atbilst tiesiskas valsts un labas pārvaldības principam.

No vienas puses, it kā pastāv ierobežojums noteiktai personu kategorijai iegādāties noteikta veida īpašumus, taču, no otras puses, valsts (ko konkrētā situācijā pārstāv tiesu varai piederīgas amatpersonas – zvērināti tiesu izpildītāji un tiesa)  pieļauj šīm personām piedalīties izsolē un atzīst to par notikušu, zinot, ka vēlāk nav iespējama īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Turklāt atbilstoši Civilprocesa likumam pirms izsoles personai ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, līdz ar to tiesu izpildītājs vēl pirms izsoles, visticamāk, zina, ka tajā piedalās nepilsonis jeb persona, kurai ar likumu ir noteikts ierobežojums iegādāties attiecīgo īpašumu. Tad ir jautājums par to, vai tiesiskā un labas pārvaldības principam atbilstošā valstī valsts amatpersonai būtu jāvērš attiecīgās personas uzmanība uz šo faktu vai ne, apzinoties, kādas sekas jeb tiesiskais strupceļš iestāsies?

Jā, šobrīd formāli likums ir ievērots, un pastāv princips, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tātad, ja persona, nezinot par likumā noteiktajiem ierobežojumiem, īpašumu tomēr iegādājās, varētu uzskatīt, ka pašai arī jāuzņemas atbildība par sekām. No vienas puses, tā ir, taču, no otras puses, šajā gadījumā ir būtiski papildu apstākļi. Pirmkārt, attiecīgā zeme ir jāapsaimnieko, par to ir jāmaksā nodokļi, un šie pienākumi, cita starpā, gulstas uz īpašnieka pleciem. Juridiski, kā jau minēts, īpašnieks ir tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, un tur ir ieraksts par līdzšinējo īpašnieku, nevis izsolē uzvarējušo personu.

Tāpat ir vairākas situācijas, kurās kādu darbību saskaņošanai ir nepieciešams nekustamā īpašuma īpašnieka akcepts u.tml. Var arī būt situācija, ka persona pretendē uz trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, taču pēc oficiāliem datiem uz viņas vārda ir reģistrēts īpašums, lai gan tas sen ir pārdots izsolē un personai it kā vairs nepieder.

Tādējādi redzams, ka potenciāli šādas situācijas sekas var skart arī citas personas, ne tikai to, kura ir iegādājusies izsolē īpašumu, nezinot par likumos noteiktajiem ierobežojumiem. Tādēļ arī šis nav klasisks gadījums, kur līdzēt var jurista apmeklējums, bet gan ir nepieciešams nopietns izvērtējums, vai normatīvajos aktos viss ir kārtībā. Šim nolūkam arī varētu kalpot tiesībsarga kompetence.