Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nosaka Pacientu tiesību likuma (PTL) 9. pants. Tas paredz, ka: 

• pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Viņam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim. Pacientam ir tiesības vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas;
• pacientam ir tiesības saņemt informāciju par viņa medicīniskajos dokumentos iekļautās informācijas izmantošanu saskaņā ar šajā likumā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personu datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15. pantā noteikto;
• pacients var pieprasīt, lai ārstējošais ārsts izdara papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina. Izdarot labojumus medicīniskajos dokumentos, ārstniecības persona nodrošina kļūdainās informācijas saglabāšanu, attiecīgi to precizējot vai papildinot un par to informējot ārstējošo ārstu;
• ja pacienta medicīniskajos dokumentos ir informācija par citas personas sensitīvajiem datiem vai informācija, kuru sniegusi trešā persona, bet lūgusi to neizpaust pacientam, pacienta tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem nodrošina tiktāl, ciktāl tas neskar trešās personas tiesības. 

Lai gan Pacientu tiesību likuma 9. panta pirmajā daļā expressis verbis nav norādītas citu personu tiesības piekļūt medicīniskajiem dokumentiem, pacienta pārstāvība attiecībā uz piekļuvi medicīniskajiem dokumentiem uzdotā jautājuma kontekstā ir nosakāma, ievērojot PTL 10. panta ceturtās daļas, kā arī PTL 18. panta nosacījumus. 

Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10. panta ceturto daļu informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām (pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam, partnerim, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem), ja: 

1) informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām; 

2) informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves. 

Savukārt Pacientu tiesību likuma 18. pants noteic, ka: 

(1) šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā;

(2) ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.