Baltijas jūras piekrastes aizsargjosla ir apmēram 300 metrus plata sauszemes josla no ūdens līnijas sauszemes virzienā. Saskaņā ar 1997.gadā pieņemto Aizsargjoslu likumu to dēvē par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Katrā pašvaldībā 1999.gadā ir precīzi noteikta aizsargjoslas robeža, kas iezīmēta kartē. Aizsargjoslu likuma īpatnība ir tā, ka likums nenosaka ne pašu piekrastes objektu vai teritoriju, ne arī aizsargjoslas, un šīs funkcijas gulstas uz teritorijas plānojumu, kam attiecīgās pašvaldības teritorijā ir likuma spēks.

Piekrastes aizsargjoslu nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi Nr.86 „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika”, kas izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.pantu.

Likuma 36.panta „Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā” pirmajā daļā ir noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā pilsētās un ciemos jaunveidojamās zemes vienības platību un apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Tādēļ šajā gadījumā nekādu padomu nevaram dot – viss atkarīgs no nosacījumiem, kurus pašvaldība iekļāvusi teritorijas plānojumā. Arī Valsts zemes dienesta speciālisti, kuriem nosūtījām Jūsu jautājumu, norādījuši, ka  būvniecības jautājumi piekrastes aizsargjoslā ir tikai pašvaldības kompetencē.