Valsts un pašvaldību institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu apriti Latvijā, kā arī tiesības noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus, lai garantētu personu un sabiedrības drošību, nosaka Ieroču aprites likums (IAL) un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. 

IAL 23. pantā “Ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi” ir uzskaitīti nosacījumi,  kuriem pastāvot, fiziskajai personai aizliegts izsniegt šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju. 

Minētā panta 1. punkts paredz, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. 

Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 63. panta trešo daļu par nesodītām atzīstamas: 

• personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;
• personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;
• nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;
• pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu;
• pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību;
• pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;
• pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;
• pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem. 

KL 63. panta ceturtā daļa noteic, ka sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Papildsoda – mantas konfiskācijas – izpilde neietekmē sodāmības dzēšanas termiņa skaitīšanu. Ja galīgais sods noteikts pēc vairākiem nolēmumiem, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantu noteikto pamatsodu un papildsodu. 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ja uz jums neattiecas IAL 23. pantā noteiktie aizliegumi, jums saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” 2. punkta prasībām jāiesniedz attiecīgs iesniegums (1. pielikums) Valsts policijas reģionālajā pārvaldē atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai, deklarācijā norādītajai papildu adresei, nekustamā īpašuma vai kopīpašuma (dzīvokļa, dzīvojamās mājas) atrašanās vietai, kurā paredzēta ieroča un tā munīcijas glabāšana.