Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Jevgēnija Briķe skaidro, ka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 13. pantu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju personai ar invaliditāti) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, ja persona:  

• sasniegusi vecumu, lai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” iegūtu tiesības uz vecuma pensiju; 

• atzīta par personu ar invaliditāti un pārsniegusi 18 gadu vecumu; 

• nav sasniegusi pilngadību un zaudējusi apgādnieku (pabalstu piešķir līdz pilngadības sasniegšanai, bet, ja mācās, līdz 24 gadiem).

Ja personai vienlaikus  ir tiesības saņemt vairākus iepriekš minētos valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus (piemēram, personai ar invaliditāti, kurai nav tiesību uz invaliditātes pensiju un kura vienlaikus sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu), personai piešķir apmēra ziņā lielāko pabalstu.  

Tas nozīmē, ka personai nav tiesību vienlaikus saņemt divus valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus. 

Savukārt no jautājumā izklāstītās situācijas noprotams, ka personai ir invaliditāte, bet nav tiesību uz invaliditātes pensiju, kā arī persona ir zaudējusi apgādnieku. Tādā gadījumā personai ir tiesības gan uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu kā personai ar invaliditāti, gan apgādnieka zaudējuma pensiju – saskaņā ar likumā “Par valsts pensijām” noteikto. 

Likuma “Par valsts pensijām” 19. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darbnespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas ir bijuši viņa apgādībā. Mirušā bērniem apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši viņa apgādībā. Tas attiecas arī uz mirušā bērniem neatkarīgi no vecuma, ja viņiem noteikta invaliditāte pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.