Par uzturēšanos pansionātā klientam ir jāmaksā 85% no pensijas (ieskaitot piemaksu), pabalstiem vai citiem ienākumiem. Pēc samaksas par minēto pakalpojumu personas rīcībā jāpaliek ne mazāk kā 15% no izmaksātajiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksājumiem. To nosaka un regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. 

Ja klientam nav noteikts trūcīgas personas statuss vai ja ienākumi un uzkrājumi nav pietiekami, lai samaksātu pilnu pakalpojuma cenu, tad par pakalpojumu jāmaksā apgādniekam. 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē apgādnieks ir persona, kurai saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem vai vecākiem. Apgādnieks ir atbrīvojams no samaksas par sociālo pakalpojumu, ja viņam noteikts trūcīgas personas statuss. 

Sociālās aprūpes centra (pansionāta) pakalpojuma saņemšanas un apmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 275 “Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”. 

Ja klients un apgādnieks nespēj samaksāt par pakalpojumu, tā izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta. 

Ministru kabineta noteikumi arī regulē kārtību, kādā tiek veikta samaksa par sociālo pakalpojumu, kādam līdzekļu apmēram ir jāpaliek apgādniekam pēc maksājuma. Tomēr pašvaldība atbilstoši savām finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu, labvēlīgāku samaksas kārtību.  

Vairākas pašvaldības ir noteikušas klientam labvēlīgākus sociālo pakalpojumu samaksas nosacījumus, tostarp pilnībā atbrīvojot apgādniekus no samaksas. Dažas pašvaldības ir noteikušas lielāku naudas summu, nekā paredzēts MK noteikumos, kam jāpaliek apgādnieka rīcībā pēc sociālā pakalpojuma samaksas. 

Pašvaldība, piemēram, var būt noteikusi, ka sociālā dienesta sociālais darbinieks saskaņā ar personas (ģimenes) vajadzību novērtējumu sniedz atzinumu par papildu atbalsta un palīdzības nepieciešamību, līdz ar to sociālajam dienestam ir tiesības noteikt labvēlīgāku sociālā pakalpojuma saņemšanas un samaksas kārtību, ņemot vērā personas (ģimenes) individuālo sociālo gadījumu. 

Lai izvērtētu klienta, apgādnieka un pašvaldības pienākumu segt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma izmaksas, sociālais dienests pārbauda informāciju par klientu un viņa apgādniekiem, tai skaitā apstrādā personas datus par personu un viņa ģimeni pašvaldības un valsts datu reģistros pienākumu izvērtēšanai nepieciešamajā apjomā. Ja tas ir nepieciešams un ja informācija nav sociālā dienesta rīcībā, sociālais dienests var pieprasīt ziņas no juridiskajām un fiziskajām personām.