2015. gada 16. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma spriedumu lietā Delfi pret Igauniju, kurā atzina, ka interneta ziņu portāls ir atbildīgs par aizskarošiem un neslavu ceļošiem lietotāju komentāriem.

Vienlaikus norādām, ka par publiskiem izteikumiem, kas aicina uz naida noziegumiem un/vai pauž naida runu, pēc Krimināllikuma (KL) paredzēts sods ar reālu brīvības atņemšanu. Savukārt uzskats, ka persona internetā ir anonīma, ir tikai mīts. 

KL 78. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. 

KL 150. pants paredz atbildību par darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ. 

KL 48. panta pirmās daļas 14. punkts noteic rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu vai sociālo naidu par atbildību pastiprinošo apstākli. 

Administratīvās atbildības likuma 21. panta 5. punkts noteic, ka pārkāpumi, kurus motivē naids pret tādām atšķirīgām personas iezīmēm kā rase, reliģiskā pārliecība, nacionālā piederība vai citas skaidri nosakāmas personas atšķirīgās iezīmes ir atbildību pastiprinošie apstākļi administratīvo pārkāpumu gadījumos. 

Par naida noziegumiem pēc iespējas ātrāk jāziņo Valsts policijai, zvanot uz 110 vai vēršoties tuvākajā policijas iecirknī. Cietušajam pēc iespējas sīkāk ir jāapraksta policijas darbiniekam notikušais, pievēršot uzmanību naida noziegumu īpašajiem indikatoriem, piemēram, tam, ka uzbrucējs ir izteicis rasistiskas, ksenofobiskas, homofobiskas u. tml. piezīmes vai saukļus, uzbrucējam bija īpatnējs apģērbs vai uzraksti uz tā, tetovējumi ar dažādiem simboliem u. c. 

Tāpat par naida runu var ziņot Valsts policijai, iesniedzot rakstveida iesniegumu, vai Valsts drošības dienestam, rakstot uz e-pasta adresi info@vdd.gov.lv. 

Savukārt par naida runu internetā var ziņot konkrētas vietnes administrācijai, izmantojot ziņošanas rīkus vai rakstot tieši uz vietnē norādīto e-pasta adresi. 

Papildus norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 209 “Plāns rasisma un antisemītisma mazināšanai 2023. gadam” Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) veic naida runas monitoringu, piedaloties Eiropas Komisijas monitoringos, kā arī dažādu projektu ietvaros. 

Pēdējo piecu gadu laikā LCC ir ziņojis par vairāk nekā 2000 naida runas gadījumiem gan globālajos sociālajos tīklos, gan Latvijas ziņu portālu vietnēs. Pēc LCC monitoringa datiem, Latvijā visvairāk naida runa ir izplatīta uz etniskā pamata, tostarp pret ebrejiem, latviešiem, krieviem un romiem (31%), migrantiem (t. sk. bēgļiem (28%) un uz ādas krāsas/rases pamata (10%)). 

Papildu informāciju var meklēt LCC tīmekļvietnē.