Ceļu satiksmes (tai skaitā transportlīdzekļu novietošana) organizēšana dzīvojamo māju pagalmos tiek pielīdzināta satiksmes organizēšanai dzīvojamajās zonās (Ministru kabineta noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 144. punkts). 

Saskaņā ar šo noteikumu 141. punktu transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamajās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.  

Savukārt dzīvojamajā zonā aizliegts (noteikumu 142.3. punkts): iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai (izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai) un autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m (izņe­mot gadījumus, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā). 

Tādējādi, ja transportlīdzekļu novietošana mājas pagalmā traucē (piemēram, aizšķērso ieeju ēkā, nevar pabraukt garām novietotam transportlīdzeklim u. tml.) gājēju un citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos, tad transportlīdzekļu novietošana šādās vietās būs nelikumīga un jums ir tiesības vērsties pašvaldības policijā.  

Kamēr dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punkts), īpašniekiem nav ierobežots novietojamo transportlīdzekļu skaits.  

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība vēlas organizēti pārvaldīt transportlīdzekļu novietošanu pagalmā, tad ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā jāizlemj jautājums par autostāvvietu izveidi un atļauju piešķiršanu īpašniekiem. Piemēram, ja katram dzīvokļu īpašniekam tiktu izsniegts noteikts auto novietošanas atļauju skaits, tad varētu atrisināt iepriekšminēto problēmu.