Atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. 

Tādējādi Civillikums nosaka aizliegumu jebkādā veidā traucēt īpašuma valdīšanu un piekļuvi tam. 

Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence ir noteikta Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā. Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām izlemt jautājumus saistībā ar kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā vienādi jāattiecas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ierobežot piekļuves tiesības īpašumam parādu par komunālajiem pakalpojumiem dēļ ir atzīstams par prettiesisku.   

Dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktā. Ja kāds dzīvokļa īpašnieks neveic norēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu celt prasību tiesā par parāda piedziņu pret konkrēto dzīvokļa īpašnieku. Savukārt likuma 14. panta otrā daļa cita starpā paredz: “Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.”