Jūsu aprakstā nav minēts, vai aizņēmējs ir bijis fiziska vai juridiska persona un, ja fiziska persona, vai tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktā norādītajai patērētājai definīcijai, t. i., fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību.  

Vispārīgi normatīvie tiesību akti aizdevuma līgumam neparedz obligātu rakstveida formu. Aizdevuma līgums ir spēkā un saistošs arī tad, ja tas noslēgts mutiski, gan arī ar konkludentām darbībām, tomēr šādā gadījumā var būt apgrūtināta aizdevuma līguma nosacījumu pierādīšana. Stingrākas prasības par līguma formu un saturu gan likums nosaka patērētāju kreditēšanas darījumos. Proti, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka patērētāja kreditēšanas līgums sastādāms rakstveidā (papīra formātā vai izmantojot citu pastāvīgu informācijas nesēju) un katrai līgumslēdzējai pusei izsniedzams viens šā līguma eksemplārs.  

Ja uzņēmums patērētājam izsniedzis kredītu, pārkāpjot šo nosacījumu, tad tas tomēr nenozīmē, ka šāds darījums nerada nekādas tiesiskas sekas darījuma pusēm. Saskaņā ar Civillikuma 1485. pantu, ja starp darījuma dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskajiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu, t. i., slēdz atbilstošu rakstveida līgumu. Šī likuma norma būtu attiecināma arī uz jūsu aprakstīto gadījumu, vēl jo vairāk tādēļ, ka aizdevuma summa jau aizņēmējam faktiski ir tikusi izsniegta. Strīds gan šajā gadījumā varētu pastāvēt par darījuma nosacījumu ievērošanu, tomēr tas tieši neietekmē darījuma spēkā esamību kā tādu.