Saskaņā ar Civilprocesa likuma 244.¹² panta trešo daļu lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, tiesa nolēmumā brīdina puses, ka tad, ja spriedums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods saskaņā ar šo likumu, tiks izlemts jautājums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu un puse saskaņā ar Krimināllikumu būs atbildīga par ļaunprātīgu nolēmuma nepildīšanu. 

Ja spēkā stājies (vai izpildāms nekavējoties) tiesas nolēmums netiek pildīts, tad pusei ir tiesības iesniegt to piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Krimināllikuma 168. pants paredz kriminālatbildību par to, ka netiek pildīts nolēmums par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu.    

Ja savukārt saskarsme kaitē bērnam, tad otram vecākam ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par aizgādības tiesību atņemšanu. 

Atbilstoši Civillikuma 200. pantam vecākam var atņemt aizgādības tiesības, ja: 

1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība; 

2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. 

Aizgādības tiesības var pārtraukt un atjaunot, par to lemj bāriņtiesa. Tāpat aizgādības tiesības var atņemt, par to lemj tiesa. 

Civillikuma 203. panta pirmajā daļā un Bāriņtiesu likuma 22. pantā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa var pārtraukt aizgādības tiesības, tostarp, ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību. Pēdējā norādītā iemesla dēļ bāriņtiesa var arī lemt par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai.  

Pārtrauktās aizgādības tiesības vecākam atjauno, ja bāriņtiesa atzīst, ka nepastāv Civillikuma 203. panta pirmajā vai trešajā daļā minētie apstākļi. Ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, bāriņtiesa lemj par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ. Tomēr, ja tas ir bērna interesēs, bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms Civillikuma 203. panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa. 

Ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību pārtraukšanai otram vecākam, tad viņš vēršas savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības bāriņtiesā ar iesniegumu, sniedzot konkrētu informāciju un norādot savu prasījumu. 

Ja vecāks uzskata, ka ir pamats aizgādības tiesību atņemšanai otram vecākam, tad viņam ir tiesības vērsties vispārējā jurisdikcijas tiesā (pēc bērna dzīvesvietas, kas uzskatāma par vecāku deklarēto dzīvesvietu) un celt prasību par bērna aizgādības tiesību atņemšanu otram bērna vecākam. Ja bērna vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, tad par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka deklarētā dzīvesvieta, pie kura viņš dzīvo. 

Atbilstoši Civillikuma 200. panta otrajai daļai, atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā.