Par pašnodarbinātajiem tiek dēvēti saimnieciskās darbības veicēji vispārējā un mikrouzņēmumū nodokļa režīmā. Termins pašnodarbinātais tiek izmantots labklājības politikas nozares tiesību aktos. Saimniecisko darbību reģistrē tikai Valsts ieņēmumu dienests, tā nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Šajā gadījumā saimnieciskā darbība tiks organizēta, nedibinot atsevišķu juridisko personu. Tātad pašnodarbinātā persona nav komersants Komerclikuma izpratnē.

Parādsaistību gadījumā piedziņa tiks vērsta uz visu personas (parādnieka) mantu. Ja parāda segšanai nepietiek ar paša parādnieka mantu, tad piedziņa var tikt vērsta arī uz laulāto kopīgo mantu.

Parādu piedziņa netiek vērsta uz katra laulātā atsevišķo mantu. Par katra laulātā atsevišķo mantu ir atzīstama tā manta, kas ir iegūta pirms laulībām vai arī jau laulības laikā ir noteikta kā atsevišķā manta. Tāpat laulātie var noslēgt laulības līgumu, nosakot visas mantas šķirtību.

Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, kā arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Savukārt tas, ka manta ir laulātā atsevišķā manta, strīda gadījumā ir jāpierāda tam laulātājam, kas to apgalvo.

Tātad īpašums, kas iegūts pirms laulībām, ir katra laulātā atsevišķā manta (atbilstoši Civillikuma 89. un 91. pantā noteiktajam.

Lai nerastos pārpratumi, abiem laulātajiem ir jāvienojas par savu kopīgo un atsevišķo mantu.