Fiziskajai personai, kura plāno uzsākt darbību, kas saistīta ar dzīvokļu izīrēšanu, ir pienākums pirms minētās darbības uzsākšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam.

Fiziskā persona, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēja statusā, var izvēlēties sekojošus nodokļu maksāšanas režīmus.

1. Maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā no saimnieciskās darbības ienākuma, kas tiek noteikts kā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpība, piemērojot 24 procentu likmi. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam, papildus minētajam taksācijas gada (kalendārā gada) laikā tiek veikti avansa maksājumi: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.jūnijā, ne vēlāk kā 15.augustā, ne vēlāk kā 15.novembrī.

2. Maksāt mikrouzņēmumu nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, piemērojot 9 procentu likmi, četras reizes gadā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Ja, gūstot ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, tad fiziskā persona (dzīvokļa īpašnieks) var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks maksāts no īres ieņēmumiem, piemērojot 10 procentu likmi, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tomēr, ja arī persona vēlas izmantot minētās tiesības, tad tai ir pienākums piecu darbdienu laikā no īres vai nomas līguma noslēgšanas dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu.

Ja persona atrodas ārvalstīs un personīgi nevar ierasties Valsts ieņēmumu dienestā, lai nokārtotu nepieciešamās formalitātes saistībā ar reģistrāciju saimnieciskās darbības veicēja statusā vai nereģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā, tad tā minētās darbības var uzticēt veikt kādai citai personai, izsniedzot tai pilnvaru.